Bauskas draudze

Draudzes locekļi: 79

Vēsture

Bauskas apkaimē ar adventes vēsti pirmā iepazinās Lilija Ramane, kas mācījās Rēzeknes lauksaimniecības skolā. Viņu Rēzeknē kristīja sludinātājs Jānis Driķis 1916. g. 23. martā. Atbraucot atpakaļ mājās Bauskas apriņķa Rundāles pagasta „Stūrēnos”, Lilija Ramane iesaistījās Jelgavas draudzē. Viņas tēvu šī jaunā ticība mulsināja un saniknoja, tādēļ viņš meitas sestdienas ievērošanu neatbalstīja un sabatos uz draudzi viņa kājām gāja no „Stūrēniem” līdz Jelgavai. Kopā ar viņu kājām līdz Jelgavai gāja arī pierobežā dzīvojošā Rozālija Buķele, kas bija Jelgavā kristīta 1922. g.

1920. g. 27. maijā Rīgā sludinātājs Kārlis Sutta kristīja Pauli un Mīli Berķi, 10. oktobrī tika kristīta Alvīne Berķe un Emīliju Vildi, bet 23. decembrī Veiklu Mengoti. 1921. g. 18. augustā J. Šneiders kristīja Mārtiņu Cisku. Šie septiņi draudzes locekļi veidoja Bārbeles grupu. Šai grupai bija sava lietvedības uzskaite, jo iepriekš minētie locekļi 1922. g. 25. decembrī ar vēstuli no Rīgas draudzes pārnāca uz Bārbeles draudzi.

Bauskā 1924. g. Jānis Driķis veica evaņģelizācijas darbu un 8. jūnijā tika kristīti pirmie draudzes locekļi Bauskā: Andrejs un Olga Berķi, Jūlijs Mengots, Anna Vācele. Šiem locekļiem pievienojās Bārbeles grupa un no citām draudzēm pārnākušie. Tā 1924. g. 8. jūnijā dzima Bauskas draudze.

Pirmās sapulces notika Jāņa Driķa dzīvoklī Rūpniecības ielā. Draudzes vecākā pienākumus pildīja Andrejs Berķis. Arī 1928. g. viņš tika ievēlēts par draudzes vecāko, vienlaicīgi pildīdams arī mantziņa pienākumus. Sabatskolas vadītājs bija Jūlijs Mengots, bet sekretāre Alvīne Gaile. Sapulces 1928. g. notika Sudmalu ielā 51 katru sabatu 10:00 no rīta.

Lasīt vairāk


Draudze pirms Otrā pasaules kara

1929. g. februārī un martā Jānis Birziņš kristīja vēl 6 Bauskas iedzīvotājus. Birziņš kalpoja Bauskas draudzē 6 mēnešus un dzīvoja, kur arī pulcējās draudze, Sudmalu ielā 51.

1929. g. Ernests Klotiņš izveidoja Iecavas draudzi un kalpoja arī Bauskas draudzē.

Sākot ar 1932. g. izveidojās adventistu grupa Jaunsaulē. Kara laikā to vadīja Edgars Čerņevskis, kam 1944. gadā jau bija 18 gadu. Šīs grupas locekļi piederēja Bauskas draudzei. Šajā grupā E. Čerņevskis organizēja pūtēju orķestri, kurā piedalījās arī pats. 1935. g. Bauskā bija 46 draudzes locekļu.

Sludinātājs Lejnieks, kalpojot Bauskas draudzē, dzīvoja Sudmalu ielā 51. Bez Bauskas draudzes viņam bija jāapkalpo Auces, Bēnes, Jaunjelgavas, Iecavas un Bārbeles draudzes. Ap 1935. g. Lejnieks pārcēlās uz dzīvi Aucē, taču turpināja, iespēju robežās, braukt uz Bauskas draudzes sapulcēm.

1936. gada sākumā draudzē bija 54 locekļi. 1937. g. bija nepieciešams pārreģistrēt draudzes un Bauskas draudzei pievienoja Bārbeles un Iecavas draudzes, kurās nebija nepieciešamā locekļu skaita minimuma. Kopā ar šiem klāt pienākušajiem sanāca vēlamais draudzes dibinātāju skaits. Kopā tika savākti 55 paraksti.

Draudze kara laikā

Kara laikā draudze turpināja pulcēties un, iespējams tādēļ, klausītāju skaits pat vairojās. Draudzei pievienojās Purviņu ģimene, kura līdz tam bija vietējās luterāņu draudzes pīlārs. Tas saniknoja luterāņus. Kad 1942. gadā mira ģimenes galva, luterāņu draudzes locekļi negribēja pieļaut viņa apbedīšanu kapsētas „iesvētītajā” zemē. Tad brālis Purmalis vērsās pie okupācijas varas iestādēm un saņēma to atļauju bērēm. Kad pie kapsētas vārtiem piebrauca zārks ar nelaiķi, tur bija sapulcējušies neapmierinātie. Taču sludinātājs Purmalis, it kā neievērodams protestētājus, gāja pirmais un aiz viņa nesa zārku. Sašutušie pašķīrās, deva ceļu un netraucēja bēru norisi.

Ienākot Sarkanai armijai Bauskā 1944. g. rudenī, pilsētā notika kaujas un draudžu sapulču vieta Baznīcas ielā 5 tiek nopostīta. Sludinātājs Pēteris Purmalis pameta pilsētu pirms kaujām. Bauskas draudze kādu laika periodu palika bez sava darbinieka. Šajā laikā nesavtīgi draudzes labā kalpoja Pēteris Krēsliņš.

Arī vairāki draudzes locekļi devās bēgļu gaitās. Viena daļa patvērās „Bokuļos” pie Mengotiem, bet tad devās tālāk uz Stelpi. „Bokuļos” uz zemnīcu, kurā bija patvērusies draudzes locekle Veikla Mengote ar savu māti un kāda krievu ģimene, tiešā trāpījumā bija uzmesta bumba. Visi tur esošie gāja bojā. Pēc kaujām ap pilsētu bēgļi atgriezās savās mājvietās.

Padomju laikā

1955. g. jūlijā draudzē sāka kalpot nesen no izsūtījuma Sibīrijā atbraukušais Alfrēds Mednis. Ar viņa ieguldījumu draudze ieguva telpas Skolas ielā 3a, kas no dēļu sastatnēm tika pārveidota par celtni, kur notiek draudzes sapulces. Celtniecības darbus veica draudzes locekļi, bet darbus vadīja Pēteris Krēsliņš. Sākotnēji varas iestādes nevēlējās atļaut sapulces šajā namā, bet tad piekāpās. Mednis, izmantojot savu talantu un muzikālās dotības, izveidoja draudzē kori.

1965. g. notika divi traģiski notikumi: gāja bojā draudzes vecākais Andrejs Berķis un no draudzes izslēgts sludinātājs Alfrēds Mednis.

Septiņdesmitajos gados Bauskas draudzē bija koris, orķestris un pat vijoļu skola. Draudzes muzikālo dzīvi vadīja sludinātājs Voldemārs Zaķis un viņa dēls Modris Zaķis.

1982. g. no Bauskas draudzes evaņģēlija kalpošanas darbā tiek aicināts Voldemārs Ārmanis.

Atmodas laiks

Pavērās iespējas pasludināt evaņģēliju sabiedrībā, ko sludinātājs Herberts Driķis centās darīt. Pavērās iespējas izplatīt grāmatas, rīkot lekciju ciklus. Driķis arī atvēra svētdienas skolu bērnu dārzā „Sprīdītis”.

Bijušajās partijas rajona komitejas telpās Edgars Čerņevskis izvērsa Bībeles izpētes evaņģelizācijas kampaņu. Kopā ar Čerņevski, kurš bija pārnācis dzīvot uz tēva mājām Jaunsaulē, šajā kalpošanā piedalījās Andis Krēsliņš. Notika Bībeles izpētes semināri bijušajā partijas rajona komitejas telpās, novadpētniecības muzejā, kristīgajā skolā, Iecavas kultūras namā, Misas bibliotēkā, Skaistkalnē. Draudzes locekļi devās kolportāžas darbā, izplatīja adventistu literatūru, rīkoja koncertus un labdarības pasākumus.

2001. g. 1. septembris bija sestdienā un atsevišķās skolās tā bija darba diena. Griķu pamatskolā piecas skolotājas bija Bauskas draudzes locekles un vēlējās šo dienu ievērot, saskaņā ar Rakstiem. Līdz šim darbā nekādu pārpratumu nebija un viss bijis labi, bet atteikums strādāt sabatā bija sakaitinājis skolas direktori, ka tā paziņoja, ka skolotājs ar šādiem uzskatiem nevar strādāt ar bērniem. Skolotājas devās uz Cilvēktiesību biroju, kur viņas uzklausīja un ieteica tomēr vienu reizi iet uz kompromisu un piekāpties. Skolotājas padomāja – ja var piekāpties vienu reizi, tad var arī otro reizi un – kur tad robeža? Viņas nolēma palikt uzticīgas savai sirdsapziņai šajā pārbaudījumā un uzticēja sevi Dieva aizgādībai.

2002. g. Andis Krēsliņš devās uz Lielbritāniju studēt teoloģiju, tādēļ Bauskas draudze kādu laiku palika bez sava darbinieka un to apkalpoja sludinātāji no citām draudzēm – Alfrēds Jākobsons, Andrejs Āriņš, Ojārs Incenbergs u.c.

No 2003. g. draudzē kalpoja sludinātājs Armands Bērziņš, bet pēc viņa kopš 2008. g. Ainis Kaspars.

Sapulces vietas

Pirmās sapulces notika Jāņa Driķa dzīvoklī Rūpniecības ielā.

1925. g. sapulču vieta Rīgas ielā pretī tipogrāfijai. 1932. g. Pils ielā 2.

No divdesmito gadu beigām un trīsdesmitajos gados sapulces notika Sudmalu (Rīgas) ielas 51. Uzreiz pēc kaujām Bauskas pilsētā varas orgāni atļāva draudzei kādu laiku pulcēties krievu pareizticīgajā baznīcā.

Draudzes telpas pēckara gados vienu brīdi atradās bijušajā Pētera Purmaļa dzīvoklī Rīgas ielā 53. Pēc tam Saulkalnu dzīvoklī, bet vēlāk pie Krēsliņiem Biržu ielā 18 (24).

Kopš 1957. g. draudze Bauskā pulcējās Komjaunatnes (tagad Skolas) ielā 3a. Sapulces notika katru sestdienu 10.00.

Inta Jākobsone

Palīgmācītāja

jakobsone.inta@gmail.com
(+371) 26441107

Skolas 3, Bauska, LV-3901

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst. 10:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - Svētruna