Komentārs: reformācijas piemiņas pasākums mums atgādina, ka Jēzus nāks drīz

1. decembris, 2017 | ANN

Lai gan mēs negribam tikt uzskatīti kā trauksmes cēlāji, ir acīm redzams, ka mēs dzīvojam Zemes vēstures noslēdzošajās dienās.
 
Londonā Reformācijas 500. gadadienas piemiņas pasākumu laikā notika kāds īpašs dievkalpojums, kas skaidri norāda uz pravietiskajiem laikiem, kuros mēs dzīvojam.
 
Vadošie garīdznieki no dažādām ticībām 31. oktobrī pulcējās Anglijas baznīcas Vestminsteres abatijā, lai iepazītos ar vienošanos starp luterāņu un Romas katoļu baznīcām, kurā ir mēģināts atrisināt galveno strīdus jautājumu, kas ir reformācijas centrā: taisnošana ticībā.
 
“Kad Pasaules luterāņu federācija un katoļu baznīca 1999. gadā parakstīja vienoto deklarāciju par taisnošanas doktrīnu, jūs atrisinājāt 1517. gada galveno teoloģisko jautājumu visām baznīcām izšķirošā brīdī, meklējot vienotību un izlīgšanu,” paziņoja Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs īpašā dievkalpojuma laikā, saskaņā ar anglikāņu ziņu dienestu.
 
Kopš deklarācijas parakstīšanas 1999. gadā to ir pieņēmušas citas protestantu ticības, tai skaitā Vispasaules metodistu padome 2006. gadā, Anglikāņu konsultatīvā padome 2016. gadā un Pasaules Reformēto baznīcu apvienība šī gada jūlijā. Septītās dienas adventistu baznīca nav bijuši daļa no šīs iniciatīvas un arī nebūs. Septītās dienas adventistu baznīca veicina un atbalsta reliģisko un sirdsapziņas brīvību visiem. Tas ļauj mums pieņemt bībeliskus un doktrinārus lēmumus bez kompromisiem, balstoties uz mūsu laikos atzīto un Bībelē balstīto “vēsturiski bībelisko” (jeb “vēsturiski gramatisko”) metodi un interpretāciju, kā arī uz vēsturnieku pieeju Bībeles pravietojumiem. Šīs metodes Svētā Gara vadībā informē mūs par notikumu attīstību tieši pirms Kristus atgriešanās saistībā ar Daniēla un Atklāsmes grāmatas pravietojumiem, īpaši Atklāsmes 13. nodaļu.
 
Kopš parakstīšanas 1999. gada deklarāciju ir pieņēmušas daudzas protestantu ticības, tai skaitā Vispasaules metodistu padome 2006. gadā, Anglikāņu konsultatīvā padome 2016. gadā un Pasaules Reformēto baznīcu apvienība šī gada jūlijā.
 
Dievkalpojuma laikā Vestminsteres abatijā arhibīskaps Džastins Velbijs ar 2016. gadā pieņemtās anglikāņu koncila rezolūcijas tekstu iepazīstināja Pasaules luterāņu federācijas ģenerālsekretāru Martinu Jungu un Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes sekretāru Braienu Farelu. Dievkalpojumā piedalījās arī Vispasaules metodistu padomes un Pasaules Reformēto baznīcu apvienības vadība.
 
Saskaņā ar anglikāņu ziņu dienestu, Junge teicis, ka anglikāņu rezolūcijas publiska prezentēšana reformācijas gadadienā bija liels solis pretī baznīcas vienotībai.
 
“Mēs esam pateicīgi Dievam, ka kopā ar katoļu, metodistu un reformētās baznīcas brāļiem un māsām mēs šodien varam būt liecinieki tam, ka vienotības deklarācijas taisnošanas jautājumā tiek pieņemta anglikāņu kopienā,” viņš teica. “Lai šis brīdis kalpo kā svarīgs liecinieks vienotības augšanai starp mūsu baznīcām.”
 
Kā septītās dienas adventisti mēs atzīstam šo pavērsienu kā noteiktu gala laika zīmi, par ko esam pētījuši Rakstos, lasījuši E. Vaitas “Lielajā cīņā” un par ko esam runājuši daudzus gadus. Mums ir jābūt modriem un jāvēro notikumi, kas tagad norisinās, un jāsaprot, ka mēs dzīvojam Daniēla 2. nodaļas tēla pašos kāju pirkstos. Nākamais lielais notikumus ir Kristus otrā nākšana, un mēs redzēsim vēl vairāk Bībelē pravietoto zīmju, tuvojoties šim noslēdzošajam notikumam.
 
Redzot šos notikumus attīstāmies, tie atgādina šīs rindkopas no “Lielās cīņas” 579., 580. lpp.: “Kopš 19. gadsimta vidus pravietojumu pētītāji Savienotajās Valstīs pasaulei ir norādījuši uz šo liecību. Pašreizējos notikumos ir vērojama strauja virzīšanās uz priekšu pretī šī pravietojuma piepildījumam. Protestantu mācītāji apgalvo, ka svētdienas svētīšanai ir dievišķa autoritāte, tomēr pierādījumu no Svētajiem Rakstiem viņiem trūkst tāpat kā pāvestības aizstāvjiem, kas Dieva pavēles aizvietoja ar izdomātiem brīnumiem. Nākotnē vēl būs dzirdami apgalvojumi, ka par svētdienas pārkāpšanu cilvēkus piemeklēs Dieva sodības, šos uzskatus jau sāk izvirzīt. (580) Arvien populārāka kļūst kustība par svētdienas likuma ieviešanu piespiedu kārtā.”
 
Īpašā izpratne, kas uzrakstīta tās pašas grāmatas 588. lpp., arī ir ļoti noderīga:
 
“Sātans ļaudis piekrāps ar divām lielām maldībām – dvēseles nemirstību un svētdienas svētumu. Kamēr pirmā maldība liek pamatu spiritismam, pēdējā modina simpātijas pret Romu. Savienoto Valstu protestanti būs pirmie, kas izstieps savas rokas pāri bezdibenim, lai slēgtu derību ar spiritismu, kā pirmie tie sadosies rokās arī ar Romas varu, un šīs trīskārtīgās savienības iespaidā Jaunā pasaule ies Romas pēdās, minot zem kājām sirdsapziņas tiesības.”
 
Pirms mēneša ASV vadošais protestantu teologs Stenlijs Hauervazs novērojis izdevumā “The Washington Post”, ka “starp denominācijām esošā plaisa kļūst arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiek ar katolicismu un protestantismu”.
 
Savukārt 13. novembrī Vašingtonā ASV viceprezidents Maiks Penss (Mike Pence) satikās ar Vatikāna galveno diplomātu kardinālu Pietro Parolinu. Pēc tam Penss tvītoja, ka viņš ir bijis pagodināts uzņemt kardinālu Baltajā namā un viņiem ir bijusi “produktīva saruna par to, kā mēs varam strādāt kopā, lai atbalstītu cilvēku tiesības, novērstu cilvēku ciešanas un aizsargātu reliģisko brīvību”.
 
No Bībeles pravietojumiem mēs saprotam, ka šī ekumēnisko notikumu tendence un valdības tikšanās ar Vatikānu nenotiks tikai ASV, bet arī citās vietās visā pasaulē.
 
Runājot par protestantu reformāciju, Elena Vaita apgalvoja, ka “reformācija nebeidzās ar Luteru, kā daudzi domā. Tai jāturpinās līdz pat šīs pasaules vēstures noslēgumam” (“Lielā cīņa” 148. lpp.).
 
Skaistās Bībeles patiesības, ka “taisnais no ticības dzīvos” (Rom. 1:17) un “žēlastībā jūs esat izglābti caur ticību” Kristum (Ef. 2:8-10) ir spēcīgs balsts mūsu dārgajai septītās dienas adventistu Bībelē balstītajai ticībai un pravietiskajai vēstij ar protestantu reformācijas bībeliskajiem pīlāriem kā spēcīgu pamatu.
 
Lai gan mēs negribam tikt uztverti kā trauksmes cēlāji, tas ir acīm redzams, ka mēs dzīvojam Zemes vēstures pēdējās dienās. Lai Dievs vada mūs, Savu adventes kustību, pasludinot trīs eņģeļu vēstis no Atklāsmes 14. nodaļas – ar Kristu un Viņa taisnību pašos triju eņģeļu vēsts pamatos – un Atklāsmes 18. nodaļas ceturtā eņģeļa vēsti, izsaucot ārā cilvēkus no Bābeles un vedot viņus atpakaļ pie patiesās Dieva pielūgsmes.
 
Mani draugi, mēs dzīvojam laika beigās, un mums ir jāturpina pievērsties savai misijai pasludināt Jēzus drīzo nākšanu.
 
Kāda iespēja liecināt par Kungu gan personīgi, gan kā Septītās dienas adventistu draudzei visā pasaulē, pateicoties iniciatīvai “Visu draudzes locekļu iesaistīšanās”! Lūgsim pēc atmodas un reformācijas mūsu personīgajās dzīvēs un pēc Svētā Gara vēlā lietus pasaulplašajā draudzē, pasludinot pēdējo brīdinājuma vēsti šai mirstošajai pasaulei tieši pirms Kristus otrās nākšanas!
 
Avots: ANN