Krievijā redzeslokā likums par misijas aktivitāšu īstenošanu

6. decembris, 2017 | Adventist Review

Federālajā palātā pie apaļā galda analizē likuma ietekmi uz reliģisko brīvību.
 
Pie pilsoņu palātas apaļā galda Krievijas Federācijā Maskavā 28. novembrī diskutēja par to, kā jaunais likums par misijas aktivitātēm ietekmē nācijas reliģisko brīvību. Sanāksmes nosaukums bija “Federālā likuma Nr. 125 ‘Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskajām savienībām’ sadaļu 24.1 ‘Misijas aktivitātes: galvenie jautājumi un problēmas’ ieviešana praksē”. To organizēja Krievijas Federācijas Starpnāciju un starpkonfesinālo attiecību saskaņas komisija pēc Oļega Gončarova iniciatīvas, kas ir federālās palātas loceklis un Krievijas reliģiskās brīvības aizsardzības ģenerālsekretārs. Gončarovs ir arī Septītās dienas adventistu baznīcas Eiroāzijas divīzijas Sabiedrisko attiecību un reliģiskās brīvības nodaļas vadītājs. Divīzija ietver Krieviju un 12 citas valstis.
 
Apaļā galda moderators bija komisijas priekšsēdētājs Josifs Diskins un Gončarovs. Pārējie dalībnieki bija reliģisko organizāciju pārstāvji, juristi, cilvēktiesību aktīvisti un Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas un prezidentūras pārstāvji.
 
Saskaņā ar Krievijas Slāvu likuma centru, kopš likuma ieviešanas vairāk nekā 200 tiesas lēmumi ir vērsti uz 24.1 panta misijas aktivitāšu pārkāpumiem. Skaitļi rāda, ka 30% no pārkāpumiem ir saistīti ar reliģisko organizāciju aktivitātēm, nenorādot pilnu savas organizācijas nosaukumu, 56% ar 4. panta pārkāpumiem misijas darba īstenošanā un 14% pārkāpumu izdarījuši citu valstu pilsoņi. Lielākajā daļā gadījumu soda nauda uzlikta reliģiskajām organizācijām un ticīgajiem, kas pieder pie protestantu reliģiskajām apvienībām un jaunām reliģiskām kustībām.
 
Reliģiskās organizācijas un cilvēku personīgā brīvība
 
Pārkāpumu analīze pie apaļā galda parādīja, ka gandrīz visi no tiem ir nepareizas likuma interpretācijas un īstenošanas pārkāpumi. Gandrīz puse no tiem – 48% – tika attiecināti uz atsevišķiem cilvēkiem, neskatoties uz faktu, ka definīcija “misijas aktivitāte” likumā attiecas uz reliģiskām organizācijām. Līdz ar to, kā teica apaļā gala locekļi, Krievijas Federācijas konstitūcijas 28. pants, kas nosaka katra indivīda tiesības izplatīt savus reliģiskos uzskatus, netiek ievērots.
 
Savā ziņojumā Gončarovs teica, ka viņš atbalsta valdības vēlmi cīnīties pret ekstrēmismu un terorismu, viņš pat izteica aicinājumu uz skaidru rīcību, kas ir jāuzņemas, lai izslēgtu pārkāpumus attiecībā uz likuma īstenošanu. “Šī brīža 24.1 panta piemērošana ietekmē ticīgos un reliģiskās organizācijas, kam nav nekā kopīga ar ekstrēmisma un terorisma problēmu,” viņš teica.
 
Pie apaļā galda Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas pārstāve Svetlana Borisova atzīmēja, ka, saskaņā ar jauno likumu, reliģiskajām organizācijām ir jālieto pilns savs nosaukums savās aktivitātēs un literatūrā. “Tikai literatūra, kurā ir atrodams pilns organizācijas nosaukums, atbilsts reģistrācijas prasībām,” viņa teica. “Ja tas tā nav, reliģiskajām organizācijām uzliek sodu.” Borisova līdzdalīja, ka vairākas reliģiskās organizācijas jau ir sodītas par jaunā likuma neievērošanu šajā ziņā.
 
Ierosināti nākamie soļi
 
Apaļā galda diskusijas laikā tika ierosināti vairāki soļi, tādi kā griešanās pie Augstākās Tiesas, lai sniegtu skaidrojumu 24.1 panta īstenošanai un likuma ieviešanas aģentūru prasmes uzlabošana, ieviešot atbilstošas mācību programmas, seminārus, konferences un sanāksmes. Apaļā galda dalībnieki arī balsoja, lai izskaidrotu galvenos ar 24.1 panta ieviešanu saistītos jautājumus, kā arī ieviestu skaidrību 24.1 panta un citu likumu par sirdsapziņas brīvību un reliģiskajām organizācijām sakarā.
 
Kā teica Gončarovs, nākamais apaļais galds ir plānots 2018. gadā. “Mēs turpināsim vērot, kā tiek īstenoti ieteiktie soļi un likuma īstenošana.”
 
Avots: Adventist Review