Dzimis brīvībai

29. decembris, 2016 | Adventist Review

Iespējams, ka jau esat noguruši no Ziemassvētkiem. Es arī. Kopš iesākās brīvdienu sezona gani, brieži, gudrie vīri, dāvanas, eņģeļi, elfi, grauzdētie zemesrieksti lēkāja un sajaucās viens ar otru visapkārt visdažādākajos simbolos un klišejās.
 
Daudziem cilvēkiem svinību centrālā figūra bija – Zīdainis – kas ticis novietots uz centrālās skatuves, lai to aplūkotu visuresošie personāži no Ziemeļpola.
 
Tas nemaz nepārsteidz.
 
Kopš Viņa nezināmās dzimšanas, kuru pamanīja tikai daži, līdz Viņa neaprakstītajai bērnībai, jaunībai un pieaugšanai, nemaz nebija tik daudz brīžu, kad Jēzu no Nācaretes būtu pieņēmuši vairāk ļaužu, lai tas kļūtu par iemeslu Viņa dzimšanas vispasaules svinībām.
 
Taču, kad Jēzus bija uzsācis savu publisko kalpošanu, notika radikālas pārmaiņas. Jēzus izļodzīja stereotipus. Viņš sagrāva pieņēmumus un nokāva svētās govis. Viņš noraidīja visu pieņemto pasaules gudrību (un institucionālo reliģiju) ar neparastu apņēmību.
 
Un kādas radikālas prasības Viņš bija paudis (un turpina paust)! Viņš apgalvoja, ka mēs iegūstam bagātību, kad to atdodam prom, ka mēs iegūstam godu, kad pazemojamies kalpošanā, ka vismazākais sabiedrībā ir vislielākais Dieva valstībā, ka mēs piedzīvojam reālo dzīvi, kad mirstam. Tādēļ nav brīnums, ka Viņa vietu uz Ziemassvētku skatuves ir ieņēmis ziemeļbriedis ar sarkano degunu.
 
Patiesība ir tāda, ka daudziem cilvēkiem tā patīk labāk. Viņi labāk pielūgtu Jēzu no attāluma. Viņi labāk ļautu ganiem, gudrajiem vīriem, Marijai un Jāzepam skraidīt starp tiem un To, kurš vienīgais spēj mainīt viņu dzīves.
 
Pēc pēdējām ASV prezidenta vēlēšanām notika daudz debašu par to, cik daudz valdībai būtu nepieciešams risināt sabiedrības problēmas? Pārāk daudz vardarbības TV? Valdība to noregulēs. Noziedzība ir pārvērtusi piepilsētas par kara zonām? Nav problēmu, valdība to atrisinās. Bērni lieto narkotikas? Tas pats.
 
Šī pati domāšana mājo arī draudzē. Miegaini jaunieši (pieaugušie, pensionāri)? Draudzei ir programma! Garlaicīgi, nedzīvi dievkalpojumi? Adventistu resursu centrā ir jauni materiāli! Šķelšanās draudzē? Ģenerālkonference tikko kā ir izdevusi oficiālo paziņojumu…
 
Pa to pašu laiku bieži vien (vai regulāri) ar Jēzu nekonsultējas tie, kam būtu jāveic galvenā loma reālajos risinājumos. Kāpēc tā? Tādēļ, ka Viņš ir pārāk radikāls. Tādēļ, ka Viņa paziņojumi ir pārāk mežonīgi, tie nerēķinās ar dzīvi “reālajā pasaulē”. Tie pat spēj iekļaut dzīvi mainošu nodošanos.

Līdzīgi kā tev, arī man ir lietas, kuras es daru dienu dienā, katru mēnesi un… nu jūs sapratāt. Un lielāko tiesu šajā darbībā, veicot lietas, es vienmēr tās daru bez dievišķās vadības, paldies.
 
O, jā, es zinu Kristus numuru. Es varu Viņam piezvanīt, kad vien vēlos, personiski, profesionāli, vai arī tad, kad ģimenes problēmas iziet ārpus kontroles. Taču lielāko tiesu laika es visu spēju paveikt pats saviem spēkiem.
 
Tomēr paliek aizvien skaidrāk saredzams, ka Kristus vēlas ko vairāk kā tikai risināt manus krīžu saucienus. Viņš vēlas būt iekļauts manā dzīvē dienās arī ārpus sabata. Viņš vēlas mūs ietekmēt ne tikai, kad ir izkārtas Ziemassvētku dekorācijas, bet arī visa pārējā gada laikā.
 
Vai man būs drosme, lai ļautu Kristum būt kam vairāk kā tikai zīdainim silītē; vairāk kā tikai bildei, kas karājas pie sienas? Vai es varu uzticēties Viņam ar savu karjeru? Vai Viņš mani spēj padarīt par labāku vīru un tēvu? Vai Viņš mani izvedīs cauri neskaidrajai nākotnei ar visdažādākajām nedrošībām (reālām un iedomātām)? Vai Viņš mani vadīs radikālās māceklības dzīvē, kas patiesi dara atšķirību starp cilvēkiem, ar kuriem es saskaros šeit un vēlāk?
 
Palieciet uz līnijas. Un piesprādzējiet savas drošības siksnas, jo Jēzus vairs nav zīdainis.
 
Stefans Čavess
Adventist Review redaktora asistents. Šis raksts pirmo reizi tika publicēts 1996. gada 19. decembra izdevumā.

Avots: Adventist Review