Šaurais ceļš

4. janvāris, 2017 | Adventist Review

“Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod”. Mat. 7:13-14.
 
Iztēlojieties: jūs esat sabata pēcpusdienas pastaigā. Kamēr jūs ejat pa galveno ceļu, jūs pamanāt citus ceļus, kas ved augšā kalnā. Jūsu dēls lūdz jūs virzīties pa alternatīvu ceļu, apgalvojot, ka šādi jūs redzēsiet vēl kādas aizraujošas lietas.
 
Šajā brīdī jums ir tikai divas izvēles: turpināt iet pa ceļu, kuru jūs redzat – mazākās pretestības ceļu, jeb iet pa ceļu, kuru neredzat, taču tas piedāvā vēl nebijušas iespējas. Ko jūs izvēlēsities?

Saskaņā ar aptauju, ko ir veikusi Arhīvu, statistikas un izpētes birojs 2014. gadā, vairāk nekā puse (50,7%) draudzi pametušo septītās dienas adventistu piecus vai vairāk gadus ir apmeklējuši draudzi, pirms to pametuši. Pēc tam, kad bija pavadīts tik ilgs laiks draudzē, rodas jautājums, kas ir noticis ar draudzes locekļiem, kas bija iesākuši tik enerģiski, veidojot savas attiecības ar draudzi, bet galu galā to pameta?

2013. gadā veiktajā aptaujā, ko ir veikusi Radošās kalpošanas centrs, agrākiem un neaktīviem septītās dienas adventistiem tika jautāts, kas lika tiem izšķirties par draudzes pamešanu. Trīs lielākie iemesli, kādēļ pamet adventistu draudzi ir šie:
  • Bez īpaša iemesla – vienkārši pameta draudzi (28%)
  • Līdzjūtības trūkums pret ievainoto (25%)
  • Morālā kļūda no manas puses (19%)
Vairāk nekā ceturtdaļai no tiem, kas pameta draudzi, nebija nekādu īpašu iemeslu, kas liktu tiem pamest draudzi. Viņi vienkārši aizgāja. Viņi izvēlējās mazākās pretestības ceļu.

Izpētē, ko ir veicis Arhīvu, statistikas un izpētes birojs tika jautāts, kurš notikums bijušajiem draudzes locekļiem ir licis pieņemt lēmumu aiziet no septītās dienas adventistu draudzes. Kā vissvarīgākos iemeslus aptaujātie ir snieguši šos:
  • Liekulība no citiem draudzes locekļiem,
  • Laulības problēmas,
  • Draudzē nebija neviena drauga,
  • Vietējā draudzē bija daudz konfliktu,
  • Ģimenes konflikti ārpus laulības,
  • Personisks konflikts ar vietējās draudzes locekļiem.
Daudziem septītās dienas adventistiem viņu vietējā draudze nav izrādījusies mīloša un atbalstoša. Kad viņi piedzīvoja konfliktu vai grūtības, tie pārtrauca apmeklēt draudzi un bieži vien, neviena nepamanīti, to pameta.

Topot par kristiešiem, mums nav apsolīti vieglie ceļi. Jēzus runā skaidri, kad saka par šauro ceļu. Vai tas nav mūsu, kā Kristus miesas locekļu, pienākums novērst iemeslus, lai neļautu mūsu draudzes locekļiem iet projām? Zinot, ka aptuveni ceturtā daļa no draudzi pametušajiem draudzes locekļiem norāda uz līdzjūtības trūkumu ievainotajiem, kas mums būtu jādara, lai mainītu šo situāciju? Ko varam darīt, lai palīdzētu ikvienam, kurš atzīst savas neveiksmes, veicot pārmaiņas, kas tiem ir nepieciešamas samierināšanai? Kā lai mēs atbalstām tos, kuri cīnās ar morāla rakstura problēmām vai piedzīvo laulības sarežģījumus, tos iedrošinot, ka viņi nav izolēti? Kas mums būtu darāms, lai apmācītu savus draudzes locekļus risināt konfliktus saskaņā ar Kristus mācību? Atcerēsimies, ka Jēzus bija nācis, lai “meklētu un glābtu pazudušo” (Lūk. 19:10). Tai ir jābūt arī mūsu misijai.

Petrs Činčala, Ph.D., Director, Institute of Church Ministry;
David Trim, Ph.D., F.R.Hist.S., Director of Archives, Statistics, and Research, General Conference of Seventh-day Adventists;
Galina Stele, D.Min., Research and Evaluation Manager, GC Office of Archives, Statistics, and Research

Avots: Adventist Review