Uzticība Dievam atmaksājas jaunai brazīliešu tiesnesei un jaunai māmiņai
6. janvāris, 2017 | Adventist Review
Brīnumi notiek juristu skolā un grūtniecības izaicinājuma laikā
Aplūkojot Brazīlijas Matu Grosu do Sulas štata Kampo Grandes pilsētas Septītās dienas adventistes Karinas Riboli, viņas vīra un četrus mēnešus jaunā dēla Felipes fotogrāfiju, jums būs taisnība, ja sacīsiet, ka šī ir laimīga un dzīvespriecīga ģimene.
Tomēr līdz šodienas smaidiem bija jāiet nelīdzens ceļš. Karinai, kura uz pusslodzi strādā par civilo prāvu tiesnesi, šis ceļš deva daudz iespēju saredzēt Dieva uzticamības pierādījumus tam, kurš vēlas sekot Bībeles pavēlēm.
Piemēram, sabats.
“Es izvēlējos studēt tieslietas… un līdzīgi kā citiem Septītās dienas adventistu studentiem (Brazīlijā) man bija grūtības ar piektdienas pēcpusdienas mācībām. Lai gan viņi bija neapmierināti, skolotāji deva pārbaudes darbus citās dienās un citos laikos. Es Dievam devu solījumu šajā dienā nepievērsties nevienam priekšmetam, kurš tika mācīts sabatā,” sacīja Karina.
Lai ievērotu sabatu, Karina kavēja civillikuma un civilo procedūru mācību priekšmetu nodarbības, jo tās notika piektdienas vakaros. Tomēr viņa sekmīgi pabeidza šos priekšmetus pašas izvēlētā laikā.
„Mans civilā procesa skolotājs mani izsmēja ticības dēļ, izjautājot mani visas klases priekšā, apgalvojot, ka reliģija ir balstīta vienīgi uz labajiem darbiem citu labā. Tomēr, neskatoties uz to, manas atzīmes bija labas, kopš es nodevos sabata ievērošanai ar nolūku pagodināt Dievu,” viņa sacīja.
Kad viņa pabeidza universitātes astoto semestri, Karina izvēlējās nolikt Brazīlijas Advokatūras asociācijas eksāmenu, kas sekmējās ar viņas apstiprināšanu abās pārbaudes darba daļās. „Es vēlējos parādīt, ka Sabata Kungs mani nav pametis un Dievs man ir uzticīgs, pagodinot mani ar apstiprinājumu pirms esmu pabeigusi mācību kursu,” Karina stāsta tālāk.
Uzticības atalgojums
Īsi pirms pabeigšanas, notika publisks pieteikums pēc juristiem, lai iegūtu „jaunākā jurista” amatu. Šajā brīdī Karina bija jau divus mēnešus grūtniecībā ar Felipi. Tā kā darba grafiks bija atbilstošs sievietēm ar bērniem, tad viņa izšķīrās pamēģināt. Tad sekoja nākamais ticības pārbaudījums.
„Pirms trešā grūtniecības mēneša ultrasonogrāfija uzrādīja, ka man ir dzemdes kakla sašaurinājums un ārsts man sacīja, ka tas ir par īsu, lai saturētu mazuli, kas varētu novest pie spontānā aborta vai priekšlaicīgajām dzemdībām”, viņa sacīja.
Karinai tika ieteikta ārstēšana un gultas režīms. Viņa sacīja savas ģimenes locekļiem un Septītās dienas adventistu draudzei, lai viņi lūdz pēc brīnuma. Nākamajā ultrasonogrāfijā šajā lietā uzrādīja labas ziņas. Lai gan nelielas problēmas saglabājās, viņa bija optimistiska un turējās pie savas ticības.
Felipe piedzima grūtniecības 37. nedēļā un Karina ar savu dēlu izrakstījās mājās jau pēc divām dienām.
„Šodien manam dēlam jau ir četri mēneši un viņš ir pilnīgi vesels,” sacīja Karina, „Mani apstiprināja pēc maniem pārbaudes darbiem, kurus biju veikusi pirms mācību iestādes pabeigšanas, un nu es strādāju par jaunāko juristu. Ārpus mājām strādāju tikai uz pusslodzi, kas man ļauj pavadīt katru otro dienu mājās, lai rūpētos par mazuli. Tas viss ir Dieva saplānots.”
Rebeka Silvestrina
Avots:
Adventist Review