Kad gruzīnu uzņēmējs iedeva 15000$ negodīgiem radiniekiem

3. marts, 2017 | Adventist Mission

Satiekot adventistu Kijevas draudžu savienības prezidentu Romanu Prodanjuku Kijevā, Ukrainā

Apbēdināts viņš jautāja: „Vai ir vērts darīt labu, ja ir šāds rezultāts?”

Aptuveni 30 gadus vecs uzņēmējs Toma dzīvo Gruzijā. Viņam bija 15000 $ skaidrā naudā, lai iegādātos sev jaunu automašīnu. 
Taču vienlaicīgi viņa galvā ienāca savāda vēlēšanās, kamēr viņš lēma, kuru automašīnu iegādāties. Viņš izjuta spēcīgu vēlmi dot šo naudu trim nabadzīgām radinieku ģimenēm.

Lai arī kā centies, Toma nespēja šo domu atvairīt. Viņš dienas laikā centās strādāt. Taču bija sajūta it kā kāds viņam sacītu, ka viņam nepieciešams palīdzēt saviem radiniekiem.

Visbeidzot Toma padevās. Ar biznesa drauga palīdzību viņš saviem radiniekiem piedāvāja sezonas darbus Nīderlandē. Viņš tiem sagādāja pases un lidmašīnas biļetes. Tad viņš sadalīja naudu trīs daļās un novēlēja saviem radiniekiem laimīgu ceļu.

Radinieki bija pārsteigti. „Kā mēs tev varam pateikties?” viņi vaicāja.

„Strādājiet un atmaksājiet naudu atpakaļ,” Toma sacīja. „Tad es nopirkšu to automašīnu.”

Pēc kāda laika radinieki Nīderlandē sāka pelnīt labu naudu. Toma lūdza tiem atmaksāt parādu, taču tie atteicās. Viņi pat pārstāja atbildēt uz telefona zvaniem.

Toma bija nikns. Viņš aizbrauca uz Nīderlandi un dusmīgi sacīja savam biznesa draugam, kurš šos radiniekus bija pieņēmis darbā, lai viņam atdod viņu darba algas, ka viņš var atdabūt atpakaļ parādu. Tad viņš atgriezās atpakaļ Gruzijā ar 15000$ skaidrā naudā. Viņš bija nolēmis pirkt automašīnu.

Taču kaut kas sabojāja viņa plānus. Kāds nozaga pusi no viņa naudas.

Atgriezies mājās Toma īgns iegriezās baznīcā, lai pasūdzētos priesterim.

„Vai bija vērts darīt labu, ja šāds ir rezultāts?” viņš vaicāja.

Priesteris atbildēja: „Ja nevēlies problēmas, tad nedari labu”.

Atbilde Tomu mulsināja un viņš mēnešiem ilgi par to raizējās. Tad kādu dienu, kamēr viņš bija darīšanās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, viņš pamanīja vairākus bērnus spēlējam spēles pilsētas parkā. Viņu skaļo smieklu piesaistīts, viņš piegāja tuvāk, lai paskatītos, kas tur notiek. No kāda cilvēka viņš uzzināja, ka tepat pāri ielai esošā Septītās dienas adventistu draudze ir noorganizējusi īpašus svētkus apkārtnes bērniem. Šis cilvēks bija mācītājs Romans Prodanjuks.

Toma nekavējoties pastāstīja savu stāstu par saviem radiniekiem.

“Toma stāvēja manā priekšā un vaicāja: „Kā tev šķiet, vai ir vērts darīt labu pēc visa šā? Man nepatika tas, ko man sacīja priesteris, taču mana pieredze liecina, ka viņam bija taisnība,”” stāstīja Prodanjuks, kurš kalpo par adventistu Kijevas draudžu savienības prezidentu.

Prodanjuks savilka uzacis, atceroties šo sarunu.

„Šajā brīdī Svētais Gars iesāka atvērt šī vīra dzīvi manā priekšā,” viņš stāsta. „Man prātā ienāca vairākas Bībeles rakstu vietas.”
Prodanjuks sacīja Tomam: „Man šķiet, ka tu savā stāstā esi izlaidis kādas svarīgas detaļas. Pirms tu viņiem palīdzēji, tavi radinieki vainoja Dievu savā nabadzībā, vai ne tā?”

„Kā tu to zināji?” Toma izsaucās. „Tieši tā arī bija!”

„Es to zināju,” sacīja Prodanjuks, „jo tas ir rakstīts Romiešiem 3:4 „Jo Dievs ir patiess, bet ikviens cilvēks melkulis, gluži kā ir rakstīts: lai Tev būtu taisnība Tavos vārdos un Tu uzvarētu, kad ar Tevi iet tiesā.” Tavi radinieki vainoja Dievu savā nabadzībā, bet Dievs tiem iedeva iespēju iegūt naudu un uzsākt jaunu dzīvi.”

Tad mācītājs turpināja. „Otra lieta, kuru tu man nepateici, ka tavi radinieki izniekoja visu tavu naudu, kad atgriezās Gruzijā, un atkal tie savā nabadzībā vaino Dievu,” viņš sacīja.

„Kā tu to zināji?” Toma sacīja. „Tieši tas arī notika!”

„Es to zinu tādēļ, ka Salamana pamīcībās 13:11 ir sacīts „Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā,” Prodanjuks sacīja. „Citiem vārdiem, ātri nāk, ātri iet.”

Toma stāvēja apstulbis.

„Tad ir vēl kāda lieta, kuru tu man nepateici,” turpināja Prodanjuks. „Kad tu pārbrauci atpakaļ uz Gruziju, būdams rūgti vīlies par savu braucienu uz Nīderlandi, tava uzņēmējdarbība sāka uzplaukt.”

„Kā tu to zināji?” Toma sacīja. „Tieši tas arī notika! Es biju tik sekmīgs darbā, ka tas mani pārsteidza.”

„Es to zinu, ko Salamana pamācībās 19:17 ir rakstīts „Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu Tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu,” sacīja Prodanjuks. „Dievs nevienam nepaliek parādā. Viņš vienmēr atmaksā tiem, kas dod nabagiem.”

Toma bija pārsteigts par dzirdēto, tomēr vēl aizvien nespēja aptvert visu notiekošo. Viņš lūdza mācītājam paskaidrot visu šo vairāk.

Prodanjuks sacīja: „Tavi radinieki bija nabadzīgi un savās problēmās vainoja Dievu. Dievs izvēlējās dot tiem iespēju, lai tiem nebūtu iemesla Viņu vainot Tiesas dienā. Dievs lūkoja pēc kāda, kurš viņiem iedotu naudu. Tādēļ Svētais Gars tevi pārliecināja palīdzēt saviem radiniekiem. Tu izjuti šādu spēcīgu vēlmi palīdzēt, ka nespēji atteikties. Taču tavi radinieki izrādījās negodīgi un neizmantoja tiem piešķirto iespēju. Tādēļ Tiesas dienā viņi nespēs sevi attaisnot, sakot, ka Dievs tiem nebija devis iespēju. Arī tev Tiesas dienā būs jāstājas Dieva priekšā un tu gribēsi vaicāt: „Kāpēc Tu darīji labu maniem radiniekiem, bet ne man?” Dievs tad atbildēs: „Vai Es esmu tev parādā? Pat arī tad, kad tavi radinieki nebija godīgi, Es tev atgriezu tavu aizdevumu. Tu saņēmi atpakaļ naudu, kuru biji devis.”

Pēc šiem vārdiem Toma izsaucās: „Dievs man ne tikai atdeva atpakaļ naudu, kuru biju devis saviem radiniekiem. Viņš man atdeva trīs reizes vairāk!”

Tad Prodanjuks klusu pavaicāja: „Tātad, vai ir vērts darīt labu?”

„Jā”, atbildēja Toma. „Nav cita veida, kā uz to skatīties.”

Endrjū Makčesnijs

Avots: Adventist Mission