Intervija ar Raafatu Kamalu un Patriku Džonsonu

16. marts, 2017

8. mārtā, Rīgā notika LDS mācītāju tikšanās ar TED prezidentu Raafatu Kamalu un TED mācītāju kalpošanas nodaļas vadītāju Patriku Džonsonu. Pēc sanāksmes abi viesi sniedza īsu interviju par savas vizītes mērķiem un gūtajiem iespaidiem.
 

Intervija ar TED prezidentu Raafatu Kamalu


Šī nav jūsu pirmā vizīte Rīgā, bet vai tā nav jūsu pirmā vizīte TED prezidenta amatā?

Jā, šī nav pirmā reize Rīgā. Un TED prezidenta amatā tā jau ir otrā reize, šķiet, ka pagājušajā gadā es biju Rīgā kopā ar Marku Finliju, atbildot uz iniciatīvu iesākt evaņģelizācijas aktivitātes Rīgas 1. draudzē.

Kāds ir jūsu vizītes mērķis šobrīd?

Šoreiz esmu ieradies, atsaucoties uz mācītāju vajadzībām Baltijas ūnijā. Mēs iesākām Igaunijā, šodien bija pasākums ar mācītājiem Rīgā, un tūdaļ pēcpusdienā mēs brauksim tālāk uz Lietuvu. Ideja ir tāda, ka mācītāji ir svarīgi mūsu kalpošanā. Divīzijas birojā mēs daudz domājam, kā palīdzēt mūsu mācītājiem. Parasti mācītāji tiek nodarbināti vietējās draudžu savienībās un ir tālu no mums. Dažkārt tiem ir nepieciešams atbalsts, tādēļ mēs sadarbībā ar ūnijām un draudžu savienībām domājam, kā sagādāt nepieciešamos resursus un apmācību mūsu mācītājiem, lai tie nejustos savā darbā vientuļi. Lai mēs kopā spētu pildīt Kristus pavēles un veidot Kristus mācekļus.

Kādi ir jūsu iespaidi no Igaunijas un Latvijas?

Igaunijā ir daudz jaunu mācītāju, tādēļ arī viņu vajadzības no Latvijas draudžu savienības atšķiras. Tur bija neliela jaunu cilvēku grupa. Tas ir savādāk nekā šeit, kur bija liela darbinieku grupa. Jums ir tādi paši izaicinājumi, kā daudziem mācītājiem Eiropā – draudžu izaugsme, mācekļu veidošana un aizgājušo draudzes locekļu atgūšana. Kā iesaistīt draudzes locekļus un tos paturēt draudzē. Protams priekšplānā vienmēr ir jautājums, kā veidot mācekļus gan draudzē, gan ārpus tās.

Tātad, jūs redzat, ka mums ir kopīgas problēmas un kopīgas cīņas. Vai arī mēs atšķiramies no citiem, piemēram, no britiem?

Mēs esam līdzīgi, jo darām to pašu darbu un tādēļ saskaramies ar līdzīgiem izaicinājumiem un problēmām. Velns dara visu, lai tikai mūs novērstu no mūsu darba. Mums ir līdzīgas cīņas, jo mēs dzīvojam postmodernā pasaulē.

Es vēlētos jums pajautāt par TMI (Total Member Involvement jeb visu draudzes locekļu iesaistīšanu) evaņģelizācijas programmu, kas pašlaik notiek Rumānijā un daudz kur citur. Pašlaik tur atrodas gandrīz visi no Ģenerālkonferences komandas un no Intereiropas divīzijas padomes. Vai TED arī kaut ko plāno saistībā ar TMI?

Mēs to darām un Dievs dara daudz mūsu draudzēs. Mēs ticam vietējo draudžu dabiskajai izaugsmei. Šai dabiskajai izaugsmei ir jānotiek vietējās draudzēs. Tas, kas pašlaik notiek Rumānijā, ir ārkārtīgi iedvesmojoši, jo atklāj, ko sevī ietver visu draudzes locekļu iesaistīšana. Te atklājas motivācija un entuziasms liecināt par Jēzu Kristu. Mēs esam veikuši šādas programmas Londonā un Somijā, bet mums nav izdevies iegūt tik lielus panākumus, kā Rumānijā. Tādēļ mūsu redzējums sakrīt ar draudzes dabisko izaugsmi, kas notiek vietējā draudzē. Pagājušajā gadā vien, saskaņā ar sekretāra ziņojumu, visā TED teritorijā bija notikuši ap 54 šādi pasākumi, kuros bija aicināti iesaistīties visi draudzes locekļi. Dievs darbojas caur vietējām draudzēm un darbiniekiem, lai veidotu Kristus mācekļus. Tas gan ir nedaudz savādāk, nekā to paredz TMI. Drīz man būs jādodas uz Ģenerālkonferenci, kur tikšos ar Tedu Vilsonu un TMI vadītāju Makeju, lai apspriestu šos jautājumus. Iespējams, ka kaut ko līdzīgu mēs varam plānot Baltijas valstīs, varbūt arī Polijā un Ungārijā. Arī Serbijā. Pagājušajā gadā Rīgā bija ieradies Marks Finlijs, lai uzsāktu sarunas par evaņģelizācijas pasākumu. Šis darbs notiek, un pavisam drīz arī šeit mums varēs notikt kas līdzīgs, kā TMI.

Kad mēs aplūkojam TMI mājas lapu, tur ir daudz informācijas, taču tur nav atbildes uz visiem jautājumiem, kuri var rasties, ja vēlamies īstenot TMI programmu. Pašlaik Intereiropas divīzijai ir iegūta pieredze Rumānijā un Bulgārijā. Kā veidot programmas, kādi ir priekšdarbi, lai sagatavotos, kur mēs varētu pasmelties šo pieredzi? Varbūt Intereiropas divīzija varētu padalīties ar savu pieredzi?

Tā ir laba doma. 21. martā mums ir paredzēta tikšanās ar Intereiropas divīziju, kur mēs varam lūgt viņus ar šo pieredzi padalīties. Tas būtu ļoti vērtīgi un noderīgi mums visiem.
 

Intervija ar TED mācītāju kalpošanas nodaļas vadītāju Patriku Džonsonu


Jūsu atbildība TED ir par mācītāju nodaļu. Ko jūs plānojat un kādi ir jūsu plāni attiecībā uz Latviju?

Viens no aspektiem, ko mēs aplūkojam šādās sanāksmēs, ir kultūras maiņa, lai mēs pārstājam vientuļnieku praksi un virzāmies uz kopīgu sadarbību, lai mums būtu vairāk sarunu vienam ar otru. Mācītājiem ir nepieciešama padomdošana (mentoring), lai viņi spētu tālāk apmācīt citus. Kad mēs iegūstam šādu kultūras maiņu, tad mēs iegūstam pavisam ko citu mūsu draudzēs.

Pastāstiet vairāk par šo kultūras maiņu!

Mums ir jāmaina veids, kā mēs veicam kalpošanu. Ja mēs aplūkojam statistiku, tad mēs TED teritorijā zaudējam vairāk nekā 40% kristīto, citviet šī statistika ir vēl bēdīgāka – 50%. Man tie ir nepieņemami skaitļi. Tas, kā mēs praktizējam lietas mūsu draudzēs, nav pareizi, ja reiz ir šāds rezultāts. Jautājums ir, kā mēs veicam savu kalpošanu? Draudzes atspoguļo to, kā mēs veicam šo kalpošanu. Tādēļ ir nepieciešama padomdošana un apmācības (mentoring, coaching) par to.

Vai jūs ieguvāt kādu vērtīgu informāciju šeit Rīgā?

Jā. Patīkami, ka jūsu mācītāji labprāt vēlas dzirdēt, kas reāli darbojas arī citviet. Tas pats bija arī Igaunijā. Ļaudis vēlas redzēt dzīvus piemērus lietām, kuras notiek. Viņiem nepietiek tikai dzirdēt teoriju, bet tie vēlas to visu redzēt praksē.

Divīzijā jūs atbildat arī par sabatskolas nodaļu. Vai jums ir arī kādi plāni attiecībā uz Latviju sabatskolas jomā?

Tas ir ļoti plašs temats. Cik esmu noskaidrojis līdz šim dažādās vietās, mūsu skolotājiem ir nepieciešama palīdzība, kā labāk mācīt. Tādēļ mums ir nepieciešams ielūkoties, kāda bija sabatskola sākotnēji, kad tā tika izveidota. Tur bija sabatskolas temats. To mēs apskatām. Tur bija misijas ziņas. Arī mums tās ir. Taču kā mums ir ar sadraudzību sabatskolā? Tā kaut kā izpaliek, un, manuprāt, tā ietekmē arī vietējo misiju. Kad mēs atgriežam sadraudzību atpakaļ sabatskolā, tad arī vietējā misijā notiek pārmaiņas.

Varbūt mēs varētu kaut kad nākotnē plānot, ka jūs vēlreiz atbrauktu pie mums uz Rīgu? Varbūt jums būtu kāds ar sabatskolu saistīts temats, ko ar mums padalīties?

Jā, man būtu, ko jums piedāvāt. Gaidu tikai ielūgumu.

Intervēja LDS Sabatskolas nodaļas vadītājs Andris Pešelis