Vai nedēļas cikls ir saglabājies līdz mūsu dienām?

16. maijs, 2017 | Andris Pešelis

Dažkārt cilvēki apgalvo, ka nedēļas cikla secība jau sen ir nozaudēta kalendāra reformu laikos. Šim apgalvojumam nav pamatojuma.
 
Britu enciklopēdijas 11. izdevumā šķirklī “Kalendārs” ir rakstīts sekojošais:
 
“Nedēļa ir laika periods, ko veido septiņas dienas. Tam nav nekā kopīga ar debesu ķermeņu kustību, kas būtu tās nemainības iemesls… Tā ir tikusi lietota kopš senatnes visās austrumu zemēs, taču tā kā ar to nevar dalīt uz pusēm ne gadu, ne mēnesi, tad tie, kas noraida Mozus vēstījumu, kā to saka Delambre, ir grūtībās tai dot citu pamatotu skaidrojumu par tās izcelsmi.”
 
Katoļu enciklopēdijā atrodas līdzīgs skaidrojums: “Nepieciešams piezīmēt, ka kristiešu laika skaitījumā nedēļas dienu secība nekad nav tikusi mainīta. Kad Gregors XIII 1582. g. reformēja kalendāru, tad pēc 4. oktobra ceturtdienas sekoja 15. oktobra piektdiena. Anglijā 1752. g. pēc 2. septembra trešdienas sekoja 14. septembra ceturtdiena.” (Art. Chronologi, Bd. 3., p. 740)
 
Pāvesta Gregora XIII kalendāra reforma.
 
Jūlija kalendāru dibināja Jūlijs Cēzars 46. g. p. m. ē. Kopš Kristus laikiem ir notikusi tikai viena kalendāra maiņa, ja neskaita īslaicīgās pārmaiņas kalendāra Franču revolūcijas un PSRS laikā. Vienīgās kalendāra pārmaiņas notika tad, kad Jūlija kalendārs tika aizvietots ar Gregora kalendāru. Jauno kalendāru visas zemes nebija pieņēmušas vienā laikā.
 
Jūlija kalendārs nebija precīzs, jo tajā bija pieņemts, ka saules gadam ir 365 un viena ceturtdaļa dienas, lai gan patiesībā tas ir īsāks par 12 minūtēm. 1582. gadā šī atšķirība jau veidoja 10 dienas. Lai šo atšķirību izlīdzinātu, pāvests Gregors XIII 1580. gadā izveidoja matemātiķu komisiju, kurai bija nepieciešams šo problēmu atrisināt. Lai kalendāru saskaņotu ar saules kustību, tika nolemts 1582. g. no gada izmest ārā desmit dienas. Ar pāvesta bullu tika pavēlēts, ka pēc 4. oktobra sekos 15. oktobris. Tādēļ, lai nepieļautu kalendārā iepriekšējo kļūdu, tika nolemts, ka garie gadi tiks atstāti arī turpmāk, kā arī iepriekšējos gadsimtos.
 
Tabulā tiek parādīts, kā notika pāreja no Jūlija uz Gregora kalendāru 1582. g. oktobrī:
 
svētdiena  pirmdiena otrdiena trešdiena ceturtdiena  piektdiena  sestdiena 
1 2 3 4 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31
 
 
Šī tabula parāda, ka nedēļas dienu secība nav skarta un tā ir palikusi bez izmaiņām.
 
Kalendāra pārmaiņa notika katoļu valstīs ar pāvesta pavēli: Spānijā, Portugālē un Itālijā 1582. g. 5. oktobrī, kad pēc 4. oktobra sekoja 15. oktobris.
 
Francija vilcinājās ar kalendāra pārmaiņu līdz tā paša gada 10. decembrim, kad pēc tā sekoja 20. decembris. Arī šeit nedēļas dienu secība netika mainīta.
 
Vācijas un Šveices katoļu apgabalos kalendāru pārmainīja 1583. g., Polijā 1586. g., Ungārijā 1587. g. Protestantu Vācijā jaunais kalendārs tika pieņemts tikai 1700. gadā, kad pēc 18. februāra sekoja 1. marts.
 
Tabulā tiek parādīts, kā tika ieviests Gregora kalendārs protestantu Vācijā 1700. g. februārī:
 
svētdiena pirmdiena otrdiena trešdiena ceturtdiena piektdiena sestdiena
1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 1.marts 2.marts 3.marts 4.marts 5.marts 6.marts
 
 
Pēc Jūlija kalendāra svētdienas 18. februāra sekoja Gregora kalendāra pirmdiena 1. marts. Mainīti tika datumi, bet netika mainītas nedēļas dienas.
 
Nīderlandē Gregora kalendārs tika pieņemts 1700. g. Anglijā un Zviedrijā 1752. g., bet Krievijā tikai 1917. g.
 
Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka cilvēce nav pazaudējusi nedēļas dienu secību kopš radīšanas. Tādēļ arī sabata dienas vieta nedēļā ir saglabāta bez izmaiņām. To apstiprina visas pasaules astronomi. 1926. g. Nāciju Līga bija izveidojusi īpašu komisiju, lai tā sagatavotu atskaiti par kalendāra reformu, kura 17. augustā ziņoja, ka kalendāra reforma nav mainījusi nedēļas dienu secību.
 
Andris Pešelis
LDS Sabatskolas nodaļas vadītājs

Kontakti

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālrunis: +371 67240121
E-pasts: sdaoffice@gmail.com

Saulrietu kalendārs 2016