Zinātnieki atrod saikni starp ēdienreižu biežumu un ķermeņa masas indeksu

24. jūlijs, 2017 | Adventist Review

Atklājumi balstīti uz informāciju, kas iegūta otrajā adventistu veselības pētījumā
 
Pētījumā, ko veica zinātnieki no Lomalindas Universitātes Sabiedrības veselības skolas un Čehijas, tika atklāts, ka ēdienreižu laikam un biežumam ir sava loma svara pieaugumā un zaudēšanā.
 
Izmantojot informāciju, kas iegūta no vairāk nekā 50 000 dalībniekiem otrajā adventistu veselības pētījumā (Adventist Health Study-2 (AHS-2)), zinātnieki atklāja četrus faktorus, kas saistīti ar ķermeņa masas indeksa samazinājumu: ēšana tikai vienu vai divas reizes dienā, līdz 18 stundām ilgs nakts gavēnis, brokastu ēšana, nevis to izlaišana, un brokastis vai pusdienas kā galvenā dienas maltīte. Ja galvenā ēdienreize ir brokastis, ķermeņa masas indekss (ĶMI) samazinās ievērojami vairāk nekā tad, ja lielākā maltīte ir pusdienas.
 
Divi faktori, kas saistījās ar augstāku ĶMI, ir ēšana vairāk nekā trīs ēdienreizes dienā – našķošanās tika pieskaitīta kā papildus ēdienreize – un vakariņas kā galvenā ēdienreize dienā.
 
Kā praktisku svara nomešanas stratēģiju zinātniece Hana Kahleova iesaka brokastu un pusdienu ēšanu, vakariņu izlaišanu, izvairīšanos no našķiem, brokastis kā galveno ēdienreizi un nakts gavēni līdz pat 18 stundām. Būdama Lomalindas Universitātes Sabiedrības veselības skolas pēcdoktorantūras pētījumu zinātniskās biedrības locekle pētījuma veikšanas laikā, Kahleova ir klīnisko pētījumu direktore Atbildīgas Medicīnas Ārstu komitejā Vašingtonas apgabalā. Šobrīd viņa ir Prāgas Klīniskās un Eksperimentālās Medicīnas Institūta piešķirtā akadēmiskā atvaļinājumā kā pēcdoktorantūras pētījumu zinātniskās biedrības locekle un ārste-diabēta konsultante.
 
Kahleova saka, ka atklājumi apstiprina senu aforismu par uzturu: “Ēd brokastis kā karalis, pusdienas kā princis un vakariņas kā ubags.”
 
Pētījums, kas tika nosaukts “Ēdienreižu biežuma un laiku saistība ar ķermeņa masas indeksu otrajā adventistu veselības pētījumā”, tika rakstīts kopā ar Geriju Fraseru, kas ir profesors Lomalindas Universitātes Medicīnas un Sabiedrības veselības skolās un AHS-2 direktors. 12. jūlijā tas tika publicēts tiešsaistē un tiks publicēts žurnālā “Journal of Nutrition” 2017. gada septembra izdevumā.
 
Bez Frasera un Kahleovas zinātniskās biedrības sastāvā bija Jan Irene Llorens, MPH, Endrjū Maščaks, MS, un Martins Hills. Dr. Llorens un Maščaks ir biostatistiķi Lomalindas
Universitātes Sabiedrības veselības skolā, bet Hills ir Prāgas Endokrinoloģijas Institūta zinātnieks Čehijā.
 
Frasers stāsta, ka, neņemot vērā maltītes veidu, bija novērojams svara pieaugums katru gadu, kamēr dalībnieki sasniedza 60 gadu vecumu. Pēc 60 gadiem lielākā daļa dalībnieku katru gadu piedzīvoja svara zudumu.
 
“Līdz 60 gadiem tiem, kas uzņēma kalorijas dienas pirmajā pusē, bija mazāks svara pieaugums,” Frasers teica, piebilstot, ka pēc 60 gadu vecuma tāda pati rīcība radīja vēl lielāku svara zudumu nekā vidēji novērotais. “Kopējā ietekme uz desmit gadiem ir ļoti nozīmīga.”
 
Komanda izmantoja lineārās regresijas analīzes metodi un pielāgoja savus atklājumus, izslēdzot demogrāfiskos un dzīvesveida faktorus, kas varētu ietekmēt rezultātus.
 
Pilns pētījuma teksts – ko ar dotācijām atbalstīja Nacionālais Vēža Institūts, Pasaules Vēža Pētījumu Fonds un Čehijas Veselības ministrija – ir pieejams tiešsaistē.
 
Džeimss Ponders, Lomalindas Universitātes ziņas
 
Avots: Adventist Review

Kontakti

Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālrunis: +371 67240121
E-pasts: sdaoffice@gmail.com

Saulrietu kalendārs 2016