Ne visi vīrieši ir cūkas!

8. septembris, 2017 | tedNEWS

Tas ir brīnums, ka Rimantas Marušauskas ir sasniedzis pieauguša cilvēka vecumu. Ar vecākiem alkoholiķiem vardarbība bija viņa dzīvesveids. Brūces parāda, kā viņš ir aizstāvējis savu māti no vardarbīgā tēva – un cietis sekas. Kā bērns viņš arī vairākas reizes izglāba abus vecākus no pašnāvības. Tomēr Dievam bija plāns viņa dzīvei un tagad, būdams mīlošs vīrs un tēvs, viņš palīdz grūtībās nonākušām ģimenēm savā dzimtenē Lietuvā.
 
Sarunā ar Rimantas, viņš izvelk savas bērnības fotogrāfijas. Divu gadu vecumā viņš ir bijis priecīgs, enerģisks bērns. Piecu gadu vecumā, kad sākās vardarbība, viņš ir kļuvis drūms. Kā bērns un pusaudzis viņš mēdza vakaros gulēt gultā un gaidīt, kad mājās pārradīsies piedzērušies vecāki, domājot, vai arī šoreiz viņam vajadzēs apstādināt kautiņu. Viņam bija jābūt arī drosmīgam, lai sargātu ne tikai savu mammu, bet arī jaunāko brāli un māsu.
 
Tomēr kaut kā svarīga viņa dzīvē pietrūka. Pacēlis zemē nomestu lapeli, viņš ieraudzīja ielūgumu uz kaut kādām sanāksmēm, ko vadīja evaņģēlists Billijs Grehems. Viņš aizgāja. 16 gadu vecumā viņš pirmo reizi izdzirdēja par Jēzu – cilvēku, kas nekad nesita citus, nelietoja sliktus vārdus, bet bija ļoti laipns. Trīs sanāksmju vakari izmainīja Rimantas dzīvi.
 
Viņu uzaicināja pievienoties Vasarsvētku draudzei, bet viņš pazaudēja adresi. Mājās viņš lasīja Lūkas evaņģēliju un iemīlēja Jēzu. Gadu vēlāk viņa pilsētā ieradās adventisti. Viņš veselu mēnesi apmeklēja evaņģelizācijas sanāksmes un tika kristīts – tas lielā mērā šokēja un sadusmoja viņa radiniekus. Tomēr nākamo divu gadu laikā viņa radinieki redzēja atšķirību, ko Jēzus bija ienesis Rimantas dzīvē. “Tu biji no velna, bet tagad esi kļuvis par eņģeli,” viņi teica.
 
Lai izmainītu viņa vecākus, bija vajadzīgs ilgāks laiks. Viņš lūdza par saviem vecākiem un brāli un māsu daudzus gadus, pat pēc tam, kad viņš tika aicināts kļūt par kalpotāju. “Bija vajadzīgi 13 gadi,” viņš teica, “bet 2007. gadā mans brālis tika kristīts. Mani vecāki vēl joprojām ir ceļā.”
 
Pirms pieciem gadiem viņi pārtrauca dzeršanu un smēķēšanu un tagad, viņš saka, “mēs lūdzam kopā, apskaujamies ģimenes lokā mājās”. Viņa vecāki vairākas reizes ir bijuši baznīcā, un Rimantas cerība ir, ka kādu dienu viņi izlems pētīt kopā Bībeli un sagatavoties kristībām. “Es gribētu, lai cilvēki uzzina, ka Dievs dziedina sāpošas sirdis, kāda bija man un maniem vecākiem. Es viņus ļoti mīlu. Rimantas stāsta: “Viņi tagad ir brīnišķīgi cilvēki.”

 

Sasistu cilvēku dziedināšana ir kļuvusi par daļu no Rimantas dzīves misijas. Viņš vienmēr ir bijis aktīvs, lai palīdzētu tiem, kas ir bez mājām, bet pirms diviem gadiem viņš tika negaidīti uzaicināts palīdzēt sieviešu patversmē, līdzdalot viņām garīgos principus bērnu audzināšanā, ģimenes dzīvē un Dieva garantiju tam, ka viņu dzīves ir vērtība. Viņš palīdz arī ļoti praktiski. Kopā ar draudzes locekļiem viņi vēlas izremontēt kādu nolaistu dzīvokli, nopirkt ledusskapi un mēbeles sievietēm, kam nepieciešams sākt jaunu dzīvi, aizejot prom no vardarbīgiem vecākiem, un vispār būt par pozitīvu atbalstu. “Es gribu, lai viņas zina,” viņš saka, “ka ne visi vīrieši ir cūkas.”

Viktors Halberts
 
Avots: tedNEWS