“Reformācija nebeidzas,” TED prezidents saka Eiropas Parlamentā

Kas ir reformācijas mantojums Eiropā 21. gadsimtā? Raafatam Kamalam, Septītās dienas adventistu draudzes prezidentam Transeiropas divīzijā, atbilde ir vienkārša: tas ir mantojums, kas nedrīkst beigties.
 
Kopā ar galvenajiem luterāņu teologiem, mācītājiem, Eiropas Parlamenta locekļiem un baznīcas vēsturniekiem, Kamals bija uzaicināts runāt Eiropas Parlamenta svinību pasākumā otrdien, 17. oktobrī Parlamenta ēkā Briselē, Beļģijā.
 
Pasākumu organizēja Eiropas Parlamenta loceklis Hannu Takkula, Parlamenta reliģiskās brīvības un ticības intergrupas priekšsēdētāja vietnieks, un dienas mērķis bija izzināt mācības no reformācijas, kas var pozitīvi veidot Eiropas nākotni.
 
Sākumā bija spēcīgs uzsvars uz “žēlastību”, konceptu, kas, saskaņā ar bīskapu Simo Peura no Somijas evaņgēliski luteriskās baznīcas, “atklāj kopienas pravietisko lomu”. Viņš atzīmēja Lutera paraugu Vitenbergā ar “kopīgo maku trūcīgajiem” un viņa spēcīgo darba ētiku, kas kalpoja visas kopienas labklājībai.
 
Eiropas Parlamenta loceklis no Holandes Peters van Dalens tāpat pievērsās žēlastības svarīgumam, atzīmējot, ka tas ir bijis cieši saistīts ar “taisnības darīšanu” (Ps. 37). Viņš apliecināja, ka tas mums ir “būtiski kā politiķiem meklēt taisnību un novērst netaisnību”. Viņš uzsver, ka “laba valdība meklēs sava tuvākā labumu,” piebilstot: “Žēlastības pilns politiķis ir vērsts uz “citiem”, uz tuvākajiem, uz vidi.”
 
Vairāki runātāji uzsvēra kā nozīmīgu Bībeles tulkojumu tautas valodā. Saskaņā ar ungāru teologu un vēsturnieku Dezso Buzogani, atslēga bija tā, ka reformācija uzlika Bībeli uz katras ģimenes galda. Tā arī palīdzēja valodas veidošanā un vadīja pie nacionālas identitātes. Uzsvars uz Rakstu lasīšanu vadīja pie izglītības – pat meiteņu! Tas pārveidoja Eiropu. Viņš spēcīgi apliecināja, ka skola, kalpošana sabiedrībai un misija vēl joprojām ir atslēgas mūsdienās.
 
Runātāji atzīmēja, ka daudzi reformācijas jautājumi vēl joprojām ir ļoti nozīmīgi mūsdienās. “Iecietība vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs jautājums,” teica Eiropas Parlamenta locekle Arne Līce (Arne Lietz). Pareizticīgo priesteris tēvs Heiki Huttunens novērojis, ka dažādas kristiešu tradīcijas var balstīties uz “aktuālo, nevis uz rutīnu”. Ar to viņš domāja, ka dažādas pieejas no dažādām pusēm var vadīt pie labākas izpratnes liecināšanas, taisnības un viesmīlības jomā. “Migrācija ir jautājums, kas attiecas ne tikai uz tiem, kas ierodas Eiropā, bet arī uz tiem, kas pārvietojas tajā,” viņš paskaidroja. Viņš uzsvēra vajadzību pēc drošas ieiešanas Eiropā, lai samazinātu cilvēku tirdzniecību un noziedzīgu izmantošanu. “Baznīcai ir jādiskutē par šo jautājumu,” viņš apgalvoja.
 
Kamals bija viens no pēdējiem runātājiem, kas vadīja uzmanīgos klausītājus atpakaļ pie žēlastības koncepta, balstoties uz Vecās Derības principu Mihas 6:8 – “darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt ar Dievu”.
 
“Mārtiņš Luters ar savu pārveidoto sirdsapziņu turējās stipri pie šī koncepta, kas kopš tā laika vienādi ir iedvesmojis ticīgo un neticīgo ļaužu paaudzes. Savas runas laikā Vormsas sanāksmē Luters spēcīgi izteica vēsti mūsdienām: “Ja mani nepārliecina Raksti un veselais saprāts, mana sirdsapziņa ir Dieva Vārda gūstā.”
 
“Pieņemt reliģijas brīvību nozīmē aizstāvēt un integrēt mūsu likumos, kultūrā un dzīvesveidā cilvēka būtnes cēlumu,” Kamals teica. “Tas nozīmē personīgi pieņemt iecietības attieksmi, kur iecietība ir izteiksme solidaritātei ar katru cilvēces ģimenes locekli. Tā kļūst par cieņu pret katru cilvēku, galu galā, mēs visi esam radīti pēc Dieva līdzības, un tā var būt patiesa tikai tad, ja tiek cienītas citu cilvēku tiesības.”
 
Tomēr Kamalam tas iet roku rokā ar misiju. Pirms dažu savas vadītās draudzes misijas aspektu izgaismošanas viņš uzsvēra: “Lielākā daļa cilvēku zina, ka Jēzus nāca, lai atnestu piedošanu un žēlastību – šīs ir reformācijai raksturīgās iezīmes. Mazāk zināma ir Bībeles mācība, ka patiesa Jēzus Kristus žēlastības pieredze neizbēgami motivē cilvēkus, kopienas un tautas ieraudzīt un īstenot bībelisku taisnību un žēlastību šajā pasaulē.” [Visu runu angļu valodā var lasīt šeit: https://ted.adventist.org/images/news-2017/EU-Parliament-Presentation-Raafat-Kamal--Oct-2017.pdf
 
Mārtiņš Luters būtu pārsteigts, ja sēdētu parlamenta ēkā. Divi runātāji, abi katoļu izcelsmes, runāja par viņa devumu Eiropas attīstībā. Maireda Makginesa (Mairead McGuinnes), Eiropas Parlamenta viceprezidente, ir attīstījusi lielu izpratni un iecietību pret tiem, kas domā citādāk, nekā viņa ir mācīta bērnībā. “Pat mana mamma,” viņa atzina, “uzskatīja, ka viņa var runāt tiešā veidā ar Jēzu un viņai nav nepieciešams starpnieks.” Tad viņa vairākkārt atkārtoja to pašu, ko bija uzsvēris Kamals: “Baznīcai ir jāturpina reformēties.” Pat ja kristietība nav tik ietekmīga, kā tas bija kādreiz sekulārajā Eiropā, viņa uzsvēra, ka baznīcai ir svarīga loma mūsu sabiedrībā.
 
Varbūt Eiropas likumdevējiem tas nebija pārsteigums, ka pēdējā runātāja bija juriste, lai gan arī teoloģe. Katrīna Hacingere (Katrin Hatzinger) atzina Lutera kļūdas izturēšanās veidā pret anabaptistiem un sabatiešiem (starp visiem pārējiem), tomēr šajās kļūdās viņa saskata pamatu mācībai, ko smelties pašreizējam dialogam. Viņa redz baznīcu kā “kritisku posmu” likumdošanas dialogā un arī nozīmīgu ekspertīzes nodrošinātāju, piemēram, tādās jomās kā izturēšanās pret patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Ar reliģiskās brīvības nots pieskaņu viņa apliecināja, ka “mēs gribam, lai ES atzīst baznīcu atšķirības.”
 
Atskatoties atpakaļ uz aizvadīto dienu, Kamals izteica domu, ka “šodien līdzdalītajās prezentācijās es redzēju šo: reformāciju, kas nebeidzas, tās ietekmi uz mūsdienām, balstītu Dieva Vārdā.”
 
Avots: tedNEWS