Kuldīgas draudze

Draudzes turpmākā vēsture

1926. g. Kuldīgas draudzē kalpoja Bībeles strādnieks Voldemārs Boča. Viņš kalpoja draudzē arī nākošajā gadā.

1928. g. par draudzes vecāko bija ievēlēts Johans Bethers (Bottcher), rakstvedis un mantzinis: Laference Terēze, bet sabatskolas vadītājs Franks Reinholds.

1929. g. pēc V. Vieglā pārcelšanas uz Talsu draudzi uz Kuldīgu pēc Šneidera un Dimanta uzaicinājuma pārcēlās Kārlis Neile ar savu sievu Karlīni un bērniem: Ēriku un Agnesi. Draudzei nebija savu telpu, tāpēc draudze pulcējās Neiles dzīvoklī. Laika periodā 1929.-1931. g. draudzei pievienojās 4 cilvēki.

1930. g. draudzes sarakstā ietilpa:

Ansberga Trīne, Betheri Johans, Auguste ar saviem bērniem, Betheri Roberts, Hulda un Olga, Franki Reinholds un Emma ar bērniem, Ernests Frijārs, Laference Terēze, Lapsiņa Liene, Loze Anna, Neiles Kārlis un Karlīne ar bērniem, Petkēviča Elizabete, Šenkēviča Marija, Zaļuma Jūle.

Sapulces notika K. Neiles dzīvoklī Skrundas ielā 13. Pulcējās ap 15-16 cilvēku gan latvieši, gan vācieši. 1930. g. 16. augustā tur sludināja Ernests Klotiņš. Tajā dienā pirmo reizi uz adventistu draudzi bija atnācis Ernests Pavasars. Viņam šo adresi bija iedevis Jānis Birziņš.

1930. g. 17. oktobrī Klotiņš kristīja E. Pavasaru Ventas upē netālu no Rumbas.

1931. g. oktobrī Kuldīgā notika Bībeles kursi Neiles dzīvoklī. Pēc tam sekoja divi priekšnesumi Kuldīgas latviešu sadraudzības biedrības telpās, kurus vadīja A. Eglītis, A. Jurkevics un J. Dimants. Pēc tam sekoja kristības. Tad draudzē tika kristīts arī Arnolds Vilerts, kuru kristīja A. Eglītis.

1934. g. draudzē kalpoja Edgars Tiesnesis. Draudzē bija ap 25-28 draudzes locekļiem. Tiesnesis vadīja evaņģelizācijas sapulces. Vietējiem baptistiem tas šķita nepieņemami un viņi uz Kuldīgu ataicināja Laubertu, kurš vadīja priekšnesumu „Pret sabatismu un bauslības jūgu”. Vērsās pret adventistiem ar neglītiem un nepatiesiem apvainojumiem. Taču jau pirmajā vakarā viņš devās projām uz Rīgu, viņa vadītā sapulce izjuka. Taču Tiesnesim izdevās sekmīgi novadīt savas sapulces līdz galam un pēc tam sekoja kristības. Šajā laikā 1933.-1935. g. K. Pokuls darbojās Ventspils draudzē, bet paralēli vadīja evaņģelizācijas semināru Kuldīgā. 1935. g. draudzē bija 29 draudzes locekļi.

1935.-1937. g. draudzē periodiski kalpoja Kārlis Fogels (Pokulis), Jānis un Arvīds Čolderi, Edmunds Rooks. Draudze pulcējās Kalnu ielā 23.

1936. gada sākumā draudzē bija 29 draudzes locekļi.

1937. g. Kuldīgas draudze tika slēgta, jo tajā nebija 50 draudžu locekļu, kā to prasīja valsts likumi, un tās draudzes locekļi pēc saraksta pievienoti Aizputes draudzei. Par Kuldīgas grupas vadītāju izvēlēta Irēna Petkēviča. Kuldīgas adventistu grupas sapulces turpināja notikt Kuldīgā Kalna ielā 23. Šajā adresē Kalnu ielā 23 dzīvoja bij. Kuldīgas draudzes locekļi Kociņi Jānis un Katrīne, Irēna Petkēviča un Jūle Zaļuma.

Kuldīgas adventisti pēc Kuldīgas draudzes likvidēšanas

1939. g. 3. jūnijā Aizputes draudzes padome lēma par draudzes locekļiem, kas dzīvoja Kuldīgā un nespēja atbraukt uz piemiņas mielastu Aizputē. Nolēma lūgt Baznīcu un konfesiju departamentu atļaut noturēt piemiņas mielastu Kuldīgā Kalna ielā 23 pie draudzes locekļa Jāņa Kociņa (dz. 1856.). 1940. gadā Jānis mira un viņa vietā atbildību par šīm sapulcēm uzņēmās viņa sieva Katrīne Kociņa (dz. 1877.). Šajās sapulcēs 1940. gadā sanāca ap 20 cilvēku.

1945. g. maijā Kuldīgā bija paredzēts piemiņas mielasts. To noturēt uz Kuldīgu devās Aizputes draudzē kalpojošais Viktors Āriņš. Taču pa ceļam uz to viņu aizturēja un pēc kāda laika izveda uz darbu nometnēs pie Klusā okeāna.

Padomju laikā Kuldīgā joprojām dzīvoja atsevišķi adventisti, kuri piederēja Aizputes draudzei.

Kuldīgas draudzes atjaunošana

Draudzi atjaunoja 1989. gada februārī. Tajā kalpoja Aldis Roslēvičs. Draudzes sapulces notika Ventspils ielā 20-2, tad Rumbas ielā 8. 1993. g. bija 37 draudzes locekļu. 1997. g. 2. augustā tika iesvētīts draudzes dievnams Apšu ielā 3, kas tika sagādāts un iekārtots ar vācu adventistu finansiālo palīdzību.

2006. g. draudze sašķēlās. Viena daļa palika kopā ar A. Roslēviču (aizgāja no adventistu draudzes), bet otra daļa palika ar Latvijas draudžu savienību un nolēma celt savu lūgšanu namu. Tika noskatīta ēka, kas, kā šķita, tikai nedaudz jāatjauno un jāpielāgo, taču izrādījās, ka ēkai nebija pamata. Iestājās kritisks brīdis, jo pēc nedēļas darbu uzsākt vajadzēja mūrniekiem, bet trūka spēku, lai nojauktu vecos mūrus. Draudze lūdza. Tad kādu vakaru atbrauca pieci vīri, kas jautāja, vai draudzei ir vajadzīgi tie ķieģeļi, kas bija saliktu kaudzēs. Genārijs Roderts atbildēja, lai viņi ņem ķieģeļus, kuri ir vecajā mūrī. Šādi vecais mūris tika nojaukts un darbus varēja turpināt. Šo namu uzcēla četru mēnešu laikā. Šādi Kuldīgas draudze uzcēla namu Grants ielā 34, kuru atklāja 2008. g. 19. janvārī.

Draudzes sapulces vietas

Pirmās sapulces notika Jelgavas ielā 25.

1928. g. Bērzu ielā 1 (Laferencu dzīvesvietā). 1929.-1931. g. Neiles dzīvoklī Skrundas ielā 13. 1931.-1932. g. Mucenieku ielā 41 un Bērzu 1. 1932.-1935. g. telpās Pils ielā 10. 1935.-1937. g. Kalnu ielā 23.

Pēc draudzes atjaunošanas: Ventspils ielā 20-2, tad Rumbas ielā 8, visbeidzot Apšu ielā 3. Sapulces notika katru sestdienu 11.00.

2007. g. tika uzceltas jaunās draudzes telpas Grants ielā 34.