Limbažu draudze

1922. g. Andrejs Krūmiņš, Anna Kolkāne, Kārkliņi Jānis, Anna, Emīlija, Eduards un Otīlija, Anna Baumane un Elvīra Leja.

Nākamās sapulču telpas minētas Dārzu ielā 14, kur līdz tam dzīvoja Zommeri, taču tur telpas draudzei bija par mazu un 1923. gadā tika atrastas citas telpas Dārzu ielā 28.

Draudzes turpmākā darbība

1923. g. Zommeru novēroja kriminālās policijas uzraugs. Rakstīja par viņu sūdzību, sodīja ar naudas sodu par Kristus Otrās atnākšanas vēsts sludināšanu. Šajā pat gadā Zommeru pārcēla uz Rūjienas draudzi.

1926. g. draudzes sarakstā bija 23 draudzes locekļi, starp kuriem pēc uzvārda dominēja Holmi, Kārkļiņi un Lejas.

1930. g. draudzē sludināja Alfrēds Mednis. Viņš dzīvoja Limbažos Dārzu ielā 8. Tad sapulces notika Limbažos Dārzu ielā 12 sabatos 10 un ceturtdienās, piektdienās un svētdienās 19. Mednis bija ievēlēts par draudzes vecāko.

Pēc Medņa draudzē kalpoja Arnolds Lejnieks. Sapulces notika Ģildes ielā 4 (tagad Merķeļa ielā 2). 1932.-1933. g. atkārtoti draudzē kalpoja Alfrēds Mednis, periodiski atbraucot no Rīgas. Pēc Medņa 1935.-1937. g. draudzē kalpoja Augusts Baķis. Draudze pulcējās Dārza ielā 12 katru sabatu 10 no rīta.

1936. gada sākumā draudzē bija 20 draudzes locekļi un 5 mazgadīgie.

1937. g. draudze vairs netika reģistrēta, jo tajā bija mazāk nekā 50 draudzes locekļu. Draudzes locekļi pēc saraksta tika pievienoti Salacas draudzei, taču draudzes locekļi turpināja pulcēties arī Limbažos.

Par šo posmu skat. aprakstu „Salacas draudze”.

Limbažu adventisti Salacas draudzē

1937. g. par Limbažu grupas vadītāju tika ievēlēts Jānis Karnīts (Limbaži, Jūras iela 21).

1940.-1941. g. sludinātājs Voldemārs Sprūds dzīvoja Limbažos Jūras ielā 19 un apkalpoja Salacas draudzi. Limbažos bija adventistu grupa, kura pulcējās pa mājām. Viena no sapulču vietām bija Umurgas pagasta „Irbītēs”. Bija doma atjaunot Limbažu draudzi, taču karš un politiskās pārmaiņas neļāva šo ieceri īstenot. Pēc Otrā pasaules kara Limbažu draudzes locekļi izklīda uz citām Latvijas pilsētām un Limbažos palika maz adventistu, kuri palika aizvien vecāki un pamazām apmira.

Draudzes atjaunošana

Ap Limbažiem tika izplatīta adventistu literatūra, tika organizēts Bībeles seminārs.

Limbažu draudzes atjaunošana notika 1990. gada 23. septembrī, kad notika sapulču telpu atklāšana un iesvētīšana Burtnieku ielā 5-6. Draudzes atjaunošanā un šo telpu iekārtošanā aktīvu dalību ņēma Salacas draudzes locekļi. No šī brīža šeit pulcējās Salacas draudzes Limbažu grupa. Par darbinieku tika nozīmēts Modris Lapa. Sapulces notika katra mēneša 2. un 4. sabata.

1992. g. Limbažu draudzē bija 16 draudzes locekļu. Tai pievienojās 13 Salacas draudzes locekļi un 3 Siguldas draudzes locekļi, kas dzīvoja Vidrižos.

1992. g. vasarā M. Lapu pārcēla uz Rīgas I draudzi un viņa vietā tika nozīmēts Dzintars Ozoliņš. Vēlreiz tika organizēts Bībeles seminārs.

Sapulču vietas

Kaljo namā Akmeņu un Rēveles ielu stūrī (tagad Burtnieku ielā 8) otrajā stāvā.

Tad Dārzu ielā 14, bet 1923. gadā Dārzu ielā 28.

1928. g. draudze pulcējās Dārzu ielā 28-4.

1931.-1932. g. draudzes sapulces notika Ģildes ielā 4 (tagad Merķeļa ielā 2).

1934. g. Dārza ielā 12, bet 1935.-1937. g. sapulcējās Dārza ielā 12

Pēc draudzes likvidācijas sapulces notika Jūras iela 21 pie Karnīša un Jūras 19 pie Sprūda. Kara laikā Umurgas pagasta „Irbītēs” pie Meņģeļiem.

Pēc draudzes atjaunošanas 1990. g. Burtnieku ielā 5-6.