Draudzes locekļi: 14
Vissenākā zināmā informācija par adventes vēsts sludināšanu Ludzā ir saglabājusies no draudžu savienības padomes lēmuma 1924. g. nosūtīt Jāni Birziņu, kurš tobrīd kalpoja Rēzeknes draudzē, sludināt Ludzā. Birziņš 1925. gadā laikrakstā „Adventes Vēstnesis” par savu kalpošanu Ludzā raksta sekojošo: „Man bija priekštiesība janvāra mēnesī š. g. iesākt adventes vēsts pasludināšanu šajā pilsētā. Grūti nācās dabūt piemērotas telpas, jo te ir liels dzīvokļu trūkums un visdārgākie dzīvokļi Latvijā. Tomēr nu mums ir uz veselu gadu noīrētas plašas telpas, kurās var sapulcēties 200 cilvēku. [..]
Sapulces zāle pastāvīgi ir pilna klausītāju. Bieži sapulces ir tik dzīvas, ka jāaicina policiju ievest kārtību. Ļaudis, sanākot sapulcē, neizturas kā citās vietās, kur tie cepures noņēmuši klusi nosēžas un gaida priekšnesumu, kuru mierīgi noklausās. Te esam laimīgi, ja varam piedabūt sapulces zālē noņemt cepures un atturēt no smēķēšanas, par citu nemaz nerunājot. Un kad sapulce ir laimīgi noturēta, tad tikai palūkojies, cik daudz tur starp soliem saules puķu sēklu čaumalu, it kā pa sapulci būtu darbojies vesels bataljons žurku. Lauzt celmus Latgales līdumos nav viegls darbs, tomēr tas jādara. Žēl pieminēt, ka pašlaik pa visu Latgali mums ir tikai viens strādnieks. Kaut jele pļaujas Kungs drīzumā sūtītu vairāk strādnieku šinī plašajā maz apstrādātajā laukā.”
Lasīt vairāk
Pēc Birziņa Ludzā, zināms, ka 1925-1927.g., paralēli ar Rēzeknes draudzi, kalpojis Bībeles strādnieks Fridrihs Vegele, bet 1925. g. no Daugavpils pārcelts uz Ludzu Bībeles strādnieks Alfrēds Vegele.
Ludzā dzīvoja Rēzeknes draudzes locekļi. 1927. g. Rēzeknes draudzes amatpersonu vēlēšanās par Ludzas grupas sabatskolas vadītājus tika iecelts Leopolds Atkalējs.
1934. g. par Ludzas grupas vadītāju ievēlēts O. Turciņš.
Ludzas draudzes dibināšanas gads nav zināms. Tās nosaukums pirmo reizi parādās 1935. gada atskaitē ar 10 draudzes locekļiem. Iespējams, ka grupas statuss tika mainīts uz draudzi cerībā, ka šādi izdosies iekustināt tās darbību šajā pilsētā. Taču trīsdesmito gadu nogalē sabiedrībā pastāvēja garīgie atplūdi. Jaunas adventistu draudzes vairs netika dibinātas.
Draudzes turpmākā darbība
Uz Ludzu tika nosūtīts misijas skolas Sužu absolvents un Bībeles strādnieks Pāvils Jakovļevs. Viņš pilsētā un draudzē veica evaņģēlista darbu. Ludzas draudzei draudžu savienība bija iekārtojusi sapulces telpas pilsētas centrā, veselu namu, kas bija celts pēc draudzes norādījumiem, kā tas minēts laikrakstā „Adventes Vēstnesis”, kur ir ievietots pat šo draudžu telpu attēls. Šī nama adrese Ludza, 16. maija ielā 45.
1935. g. Ludzas draudzes vecākais Leopolds Atkalējs, viņa vietnieks Pāvils Jakovļevs, mantzinis Anna Turciņa, rakstvedis Ludmila Stebera. Sapulces notika 16. maija ielā 45 katru sabatu 10, svētdienās 18, bet otrdienās un ceturtdienās 19.
Ludzas draudze bija cieši saistīta ar Rēzeknes draudzi. Ludzas draudzes locekļi bieži braukuši ciemos uz Rēzeknes draudzes sapulcēm, atceras Jekaterīna Neikurs. Ludzā, Abrenē un Rēzeknē kalpoja viens darbinieks, kurš parasti dzīvoja Rēzeknē.
Pēc 1937.g. draudžu pārreģistrēšanas Ludzas draudzes locekļi tika pievienoti Rēzeknes draudzei. Par Ludzas grupas vadītāju tika ievēlēts L. Atkalējs (Ludza, Biržas iela 9).
Iespējams, ka 1938.g. lielajā ugunsgrēkā, kad nodega liela daļa Ludzas pilsētas ēku, zuda arī līdz tam lietotās draudzes telpas.
Ludzas draudzes atjaunošana
Ludzas draudze tika atjaunota 1993. gadā pēc Bībeles izpētes semināra. To vadīja Vitālijs Kroitors un pēc semināra viņš uzturējās Ludzā vēl aptuveni vienu gadu līdz viņu atkal pārcēla uz Daugavpils draudzi.
Draudze pulcējas Ludzas pilsētas kultūras namā.
normunds.gipslis@gmail.com
(+371) 26518364
Baznīcas iela 26, Ludza, LV-5717
Sestdienās
plkst. 10:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)
plkst. 11:20 - Svētruna
Dievkalpojums notiek krievu valodā.
