Draudzes locekļi: 68
Jau 1913. g. rudenī Rūjienā bija kristītas 7 personas.
1914. g. 18. aprīlī, piedaloties sludinātājiem Jānim Vilsonam, tika dibināta Rūjienas grupa. Tanī pat gadā uz dzīvi Rūjienā no Vīlandes pārcēlās Pēteris Purmalis, kuru 1914. g. kongresā apstiprināja Pēteri Purmali par evaņģēlija strādnieku. Rūjienā viņš sāka savu kalpošanu kopš 1913. g. jūlija. Sapulces telpa bija pilna ar klausītājiem, jo adventistu vēsts te bija jauna un Purmalis atzinās, ka šis viņa dzīves darba posms ir bijis vismīļākais un vissekmīgākais.
Nav zināmi visi pirmo adventistu vārdi, taču 1914. g. Rūjienā kristīti: Kristīne Krieva, Liena Boča, Izabella Akmene, Dārta Lūse, M. Mangale. 1915. g. Anna Krieva, Jūle Dunce, Matilde Dance, Līze Augstkalniņa un Liene Ādamsone. 1916. g. kristīta Antonija Lūciņa.
Lasīt vairāk
Pēc divarpus gadu darbības 1916. g. dibināta Rūjienas draudze. Draudzes iesākumos tajā bija 45 draudzes locekļi. Starp tiem bija krietni jaunieši, kuri aktīvi sludināja adventes vēsti. 1916. g. beigās Pēteri Purmali pārcēla uz Valmieras draudzi.
Tālāk sekoja Pirmā pasaules kara un Pilsoņu kara notikumi. Rūjienā tika dibināta Ziemeļlatvijas armija, kas uzsāka Vidzemes atbrīvošanu no vāciešiem un boļševikiem. Šajos juku laikos daudzi meklēja atbildes uz esības jautājumiem un, izdzirdot adventes vēsti un Bībeles pravietojumu skaidrojumus, viņi izšķīrās kļūt par adventistu draudzes locekļiem. Šajā laikā Rūjienas draudzē kalpoja Augusts Zommers.
Draudzes turpmākā darbība
Augusts Zommers draudzē kalpoja līdz 1925. g. Te viņš aizgāja pensijā.
1926. g. draudzes sarakstā bija 60 draudzes locekļi. Starp tiem pēc uzvārda visvairāk dominē: Krievi, Kalcnavi, Kitci, Kopavšmiti, Moori, Dunči, Grīnvaldi un Šmiti.
Čolders savu kalpošanu draudzē sāka 28 gadu vecumā. Viņa kalpošanas laikā draudzē bija 58 draudzes locekļi (1928.). Pēc viņa draudze līdz 1935. g. palika bez pastāvīga darbinieka. Reizēm draudzi apmeklēja kāds no Rīgas vai Valmieras sludinātājiem, kuri parasti draudzē kalpoja Piemiņas mielasta reizēs. Citās reizēs draudzei bija jāiztiek ar saviem spēkiem. Draudzē pastāvēja koris, kuru vadīja D. Janelis.
1936. gada sākumā draudzē bija 44 draudzes locekļi un 11 mazgadīgie.
1937. g. tika likvidētas Valkas un Mazsalacas draudzes un tās locekļi pēc saraksta pievienoti Rūjienas draudzei.
1939. gadā draudzē bija 86 draudzes locekļi. Kopš draudzes dibināšanas līdz šim gadam Rūjienā kopā tika kristīti 133 cilvēki.
Draudze pēc Otrā pasaules kara
Līdz 1955. g. draudzē kalpoja Minna Štumberga. Te viņa aizgāja pensijā.
Draudzes locekļi pamazām novecoja un to skaits kļuva aizvien mazāks.
Herberta Driķa kalpošanas laikā uz Rūjienu bieži brauca citu draudžu jaunieši. Lai gan tas nebija valsts varas iestāžu atļauts, tomēr katru sestdienu Rūjienas draudzes sapulcē piedalījās kāds viesis no citām draudzēm. Uz Rūjienu no Rīgas brauca Voldemaŗs Boča, jo viņa māsa dzīvoja Rūjienas pansionātā. No Valmieras brauca draudzes locekļi – Sietnieks, Kaņepi u.c. Kamēr Driķis nebija iesvētīts, ar piemiņas mielastu kalpoja sludinātājs Jānis Lapa.
Jaunākie laiki
Astoņdesmitajos gados uz Rūjienu dzīvot atnāca Uldis un Inta Priedes. Tolaik Rūjienas draudzē lielākā daļa locekļu bija kļuvuši veci, daudzi izklīduši. Sākoties atmodas laikam, Priedes aktīvi izplatīja adventistu literatūru un pasniedza Bībeles stundas interesentiem Rūjienā, Valkā, Ērģemē un Vijciemā. Priedes vēlējās Rūjienas draudzes sapulces telpas iekārtot Kalnakrogā, bet tomēr lielākā daļa draudzes locekļu dzīvoja tuvāk Naukšēniem, tādēļ draudzes sapulces tika pārceltas uz turieni.
Rūjienas draudze bija salikta kopā „tandēmā” ar Valmieras draudzi, tādēļ vairākus pasākumus abas draudzes rīkoja kopīgi. Abām draudzēm kalpoja viens darbinieks.
2000. g. Bībeles seminārs, kuru vadīja Vilnis Latgals. Notika labdarības pasākumi, koncerti. Draudze auga.
Sapulču vietas
Draudzes sapulču vietas: Ternejas ielā Zariņa namā, Pasta ielā 26.
Čoldera laikā draudze pulcējās Aspāzijas ielā 20.
Ap 1930. g. Zaula mājās.
1935. g. draudzes sapulces tika pārceltas no Vītolu ielas 6 uz Valdemāra ielu 9.
No 1936. gadā Sapulces tolaik notika m. Luikas mājā Vītolu ielā 6. Pirmajā stāvā bija sapulces, bet otrajā stāvā dzīvoja sludinātājs. Sapulces notika katru sabatu 10, svētdienās 17, bet trešdienās 18.
Kara laikā draudze pulcējās sarkanu ķieģeļu namā Vītolu lielā 6, bet šis nams 1944. g. karadarbības laikā nodega. Tad draudze pulcējās Kalnakroga tuvumā. Štumbergas kalpošanas laikā sapulces notika Rīgas ielā 47. Kopš Herberta Driķa kalpošanas laika draudze pulcējās Naukšēnu muižas teritorijā. Vienu brīdi draudze pulcējās Valdemāra ielā 17 un Rūjienas Sv. Bērtuļa Evaņģēliski luteriskā baznīcā Rīgas ielā 32. Tolaik sapulces notika katra mēneša 2. un 4. sestdienā 14.00. No turienes draudze pārnāca un vienu brīdi pulcējās Ulda Priedes mājās. Tad tās tika pārceltas uz Naukšēniem 23, AVS, bet tagad sapulces notiek MPI Naukšēni telpās.
vzilgalvis@gmail.com
(+371) 29547261
gustavs.latgalis@adventisti.lv
(+371) 29999731
"Kalēji", Naukšēnu pagasts, Naukšēnu novads, LV-4244, e-pasts: armins.senkans@gmail.com
Sestdienās
plkst. 10:00 - Bībeles izpēte (Sabatskola)
plkst. 11:15 - Svētruna