Slokas draudze

Draudzes turpmākā darbība

1929.-1931. g. Slokas draudzē tās pirmajos gados kalpoja Otto Balodis.

1931. g. janvārī uz Slokas draudzi tika nosūtīts Sužu semināra absolvents Boriss Samts kopā ar savu sievu Almu. Slokas draudze pulcējās Līču mājās Slokā. Samts pildīja draudzes vecākā pienākumus draudzē un muzikāli pavadīja kopīgās dziesmas.

Pēc Samta pārcelšanas uz Madonu, draudzi vadīja draudzes vecākais Miķelis Bramanis. Draudzi apmeklēja darbinieki no Rīgas un Sužu skolas audzēkņi. Tika rīkots arī dziesmu dievkalpojums Slokas biedrības namā.

1936. gada sākumā draudzē bija 24 draudzes locekļi un 4 mazgadīgie. Draudzē, paralēli ar Rīgas I draudzi, kalpoja Hermanis Linde. Slokas draudze pulcējās Dubultu ielā 1. Sapulces notika katru sabatu 10.00 un svētdienās 17.00.

Draudzes likvidācija un posms līdz atjaunošanai

1937. g. draudze netiek reģistrēta un draudzes locekļi pēc saraksta pievienoti Tukuma draudzei. Taču visiem nebija iespējas katru reizi sabata braukt uz Tukumu vai Rīgu. Tolaik nebija tādas satiksmes, kā tagad. Arī gados vecākie draudzes locekļi nevarēja tālu izbraukāt sapulces. Draudzes locekļi pulcējās pa mājām. Skatīja sabatskolas mācību vielu, lasīja Bībeli un dziedāja garīgās dziesmas. Par Slokas grupas vadītāju tika ievēlēts Jānis Paipals. Sapulces notika Slokā Jāņa ielā 8.

1940. g. sākumā vienu reizi mēnesī Slokas grupu apmeklēja sludinātājs Alfrēds Dambis no Tukuma. Grupa pulcējās Dubultu ielā 12/14. Sapulces atļāva Garīgo lietu padome.

1943.-1944. g. Lūcija Čoldere kalpoja Slokas grupā Bībeles strādnieci un vienlaicīgi pildīja arī grupas vecākā  funkcijas.

Draudze padomju gados

1945. g. draudze tika atjaunota un no jauna reģistrēta. Draudze pulcējās Jansonu mājās. 1945.-1949. g. draudzē vienlaicīgi ar Tukuma draudzi kalpoja Otto Balodis.

Tad draudze kādu laiku palika bez sava darbinieka. Draudze kopš 1940. g. pulcējās īrētās telpās Dubultu ielā 12/14 otrajā stāvā. Draudzes vecākais ir kuģa kapteinis Aizstrauts.

No Rīgas brauca kalpot Arvīds Čolders, Jānis Oltiņš, Lūcija Čoldere, Voldemārs Sprūds un Kārlis Sutta.

1957.-1960. g. draudzē paralēli ar Rēzeknes draudzi kalpoja Ernests Klotiņš.

Tad atkal draudze palika bez sava darbinieka un uz piemiņas mielastu atbrauca no Rīgas Arvīds Čolders vai Ernests Pavasars. Par draudzes vecāko ievēlēts Elmārs Freimanis.

1962.-1982. g. draudzē kalpoja Edvīns Linkevičs. Viņš gan nebija katru reizi, jo viņam bija arī Rīgas 7. draudze.

1964. g. Jūrmalas tautas deputātu izpildu komiteja vēlējās likvidēt adventistu Slokas draudzi, kas līdz tam pulcējās Dubultu (Darba) ielā 12/14. Formāls iemesls draudzes likvidācijas uzsākšanai bija saistīts ar telpām – jo tām trūka divu izeju. Lai gan telpām otrā izeja bija iekārtojama, tomēr varas iestādēm tas nebija vajadzīgs un telpas draudzei tika uzteiktas. Tad draudzes sludinātājs Linkevičs no luterāņu draudzes amatpersonas uzzināja, ka luterāņu draudzes izpildorgānam ir dots pilsētas varas iestādes rīkojums atteikt telpas adventistu draudzei. Linkevičs devās uz Rīgu pie pilnvarotā Liepas Reliģisko lietu pārvaldē. Liepu viņš pazina kopš skolas laika un viņam jautāja: „Kāpēc dots tāds rīkojums?” Liepa par šādu rīkojumu nebija informēts un bija sadusmots uz Jūrmalas izpildkomitejas vadītājiem. Tālāk sekoja atļauja pulcēties Slokas ev. luterāņu baznīcā. Taču palika jautājums – kurā laikā? Baznīca atradās līdzās tirgus laukumam un draudzes mācītājs rīkoja pieņemšanas sestdienās laikā no 9.00 līdz 12.00. Adventistu draudzei nācās piekāpties un rīkot sapulces sestdienās 14.00. Tas bija labs laiks arī Linkevičam, lai vajadzības gadījumā varētu ierasties draudzē no Rīgas. Parasti viņš nevadīja sapulces abās vietās vienā laikā – Slokas draudzē un Rīgas VII draudzē. Viņa prombūtnes laikā draudzes sapulces vadīja draudzes vecākais. Svētdienās Linkevičs rīkoja evaņģelizācijas sapulces. Tajās nāca klausītāji un pievienojās draudzei. Kad pēc kāda laika uz draudzes jubileju bija ieradies bijušais draudzes vecākais Freimanis, viņš brīnījās, ka draudzes locekļu skaits ir dubultojies, kas liecināja par paveikto evaņģēlija darbu.

Šajā laikā kopš 1964. g. draudze pulcējās Slokas ev. luteriskajā baznīcas mazajā telpā Raiņa ielā 4.

1985. gadā tika svinēta draudzes 55 gadu jubileja, kurā piedalījās jauktais koris, vīru un sieviešu kori, vokālais ansamblis, dziedāja dueti, trio, spēlēja vijoļu ansamblis, instrumentālais priekšnesums ar koklēm, solo dziedāja Jānis Geide un Jānis Bendža. Ar vārdu draudzē kalpoja E. Linkevičs, V. Reķis, E. Klotiņš, J. Oltiņš. Runājot par draudzes muzikālo dzīvi, jāpiemin Valdis Birziņš, kurš draudzes koncertos uzstājās ar unikālo spēli uz zāģa, spējot no šī darba rīka izdabūt skanīgu melodiju.

Draudze atmodas laikā

Šajā laikā draudzes sapulces tika pārceltas uz Kauguriem, Oškalnu ielu 3. Taču radās problēmas ar zemes īpašumu zem ēkas, jo tikai puse no tās piederēja draudzei, bet otrās puses īpašnieks vēlējās to pārdot par lielu summu, kuras tobrīd draudzei nebija. Visi dokumenti uz īpašumu tika nokārtoti tikai 2004. gadā. Draudzes locekļi aktīvi izplatīja adventistu literatūru, tika rīkoti Bībeles izpētes semināri Slokā un Kauguros.

Sapulces vietas

Dubultu ielā 2. Ap 1933. g. Dubultu ielā 1.
Pēc draudzes likvidēšanas Slokā Jāņa ielā 8, bet tad no 1940. g. Dubultu ielā 12/14. Kara laikā Jansonu mājās, bet tad atkal Dubultu ielā 12/14.
Tad no 1964. g. Slokas luterāņu baznīcā Raiņa ielā 4. Mūsdienās Oškalna ielā 3.