Tukuma draudze

Draudzes locekļi: 88

Vēsture

Pirmās ziņas par adventistiem Tukumā minētas jau pirms Pirmā pasaules kara. Tukumā 1911. gadā bija kristīti Ābeļi Edvards un Kristīne (divdesmitajos gados viņi pievienojās Dobeles draudzei). Tad 1914. g. 16. jūnijā Tukumā sludinātājs Jēkabs Šneiders veica kristības kādam vīrietim. Tiek minēts, ka tur notika arī piemiņas mielasts, kurā piedalījās arī draudzes locekļi no Kandavas.

1921. g. Tukumā tika kristīti Ansis un Anna Zvirbuļi. 1922. g. Anna Bērziņa un Anna Ķiburs, bet 1923. g. Jānis Bērziņš un Elizabete Ermane.

Turpmākās ziņas par adventistiem minētas sabatskolas atskaitēs par 1923. g., kur minēts, ka Tukumā uz sabatskolas nodarbībām pulcējās 20 adventistu. Šī grupa bija saistīta ar Rīgas 1. draudzi.

Draudze Tukumā ir dibināta 1924. g. 9. februārī. Pirmās sapulces notika draudzes locekles dzīvoklī Jelgavas (Pasta) ielā 27. Pirmais darbinieks draudzē bija sludinātājs Jānis Driķis. Draudzes vecākais – Kārlis Bērziņš.

Lasīt vairāk


Draudzes turpmākā darbība

1928. g. draudze pulcējās Jelgavas ielā 4 un draudzē bija 23 draudzes locekļi. Jānis Driķis draudzē kalpoja gan kā sludinātājs, gan arī kā ievēlēts draudzes vecākais.

1929.-1930. g. arhīva dokumentos minēts, ka draudzē kā Bībeles strādnieks kalpoja Jānis Tomsons.

1936. gada sākumā draudzē bija 50 draudzes locekļi un 3 mazgadīgie.

1937. g. draudzei pēc saraksta tika pievienoti Slokas draudzes locekļi.

Draudze kara laikā

1944. g. vasarā Sarkanā Armija veica tanku uzbrukumu Tukumam ar mērķi ielenkt Rīgu. Tukumā notika kaujas un daudzi tukumnieki bēga no pilsētas, arī adventistu draudzes locekļi. Zināms, ka pie draudzes vecākā Augusta Bērziņa Milzkalnē „Šnīderos” patvērumu guva ap 30 cilvēkiem (ne visi draudzes locekļi). Pēc 1944. g. daļa no draudzes locekļiem bija izklīduši.

Draudze padomju laikā

Pēc kara izklīdušos draudzes locekļus uzmeklēja un draudzi vienoja sludinātājs Otto Balodis. Tas bija sarežģīts laiks, kad bija daudz pārdzīvojumu pēc pārciestā kara, mājvietas izpostītas, daudz neatbildētu jautājumu un klāt vēl komunisma ateistiskā ideoloģija, kas centās izmantot kara šausmas kā argumentu tam, ka Dieva nav. Balodis spēja draudzi atjaunot un stiprināt, lai gan viņš neizcēlās ar sevišķu izglītību, bet viņam bija sirds degsme par Dieva Vārdu un viņš nekautrējās aicināt jebkuru, ko spēja uzrunāt, veikt savu izvēli par labu Kristum.

Laikā, kad draudzē kalpoja E. Klotiņš, sešdesmito gadu beigās, Tukumā notika šāds gadījums. Dmitrijam Junakam bija uzdots uzdevums no draudzes vadītāja F. V. Meļņika atvest uz Latviju sludinātājiem jaunos sabatskolas materiālus. Viņam bija jādodas arī pie Klotiņa, par kuru bija zināms, kā viņš dzīvo Tukumā Draudzības ielā, kas iet uz meža pusi. Junaks ieradās Tukuma pilsētā un sāka meklēt Draudzības ielu. Smidzināja lietus. Viņš jautāja vienam, jautāja otram, bet neviens šādu ielu Tukumā nezina. Te viens garāmgājējs sacīja: „Ieiesim milicijā un pajautāsim”, bet viņi atradās tieši pretim milicijas durvīm. Junakam tirpas nogāja pār muguru. Ja miliči ielūkosies viņa somas saturā, tad būs problēmas, taču bēgt būtu muļķīgi. Viņi iegāja iekšā. Tur bija aptuveni desmit miliču, bet neviens no viņiem nezināja, kur tāda Draudzības iela atrodas. Tad kāds no miličiem jautāja: „Varbūt jūs sajaucāt un jums jāmeklē nevis Draudzības, bet Durbes ielu?” Izpalīdzīgais milicis pastāstīja, kā nokļūt līdz Durbes ielai. Junaks pateicās, laipni atvadījās un ātri devās projām, pie sevis pateicoties Dievam, ka nevienam no miličiem neienāca prātā pajautāt, kas ir somā un ko viņš Tukumā dara. Junaks atriezās dzelzceļa stacijā un tur jautāja vienam no strādniekiem pēc Draudzības ielas. Strādnieks norādīja uz Draudzības ielu, pa kuru tālāk Junaks devās meža virzienā, kur atrada namu, kurā dzīvoja Klotiņš. Junaks viņam atdeva sabatskolas materiālus, pastāstīja par saviem piedzīvojumiem pilsētā un Klotiņš viņu steigšus pavadīja uz tuvāko Rīgas vilcienu.

Draudzes aktivitātes padomju laikā bija ierobežotas, tomēr tā rīkoja reizi mēnesī dziesmu dievkalpojumus un katru gadu draudzes jubilejas. Šajos pasākumos tika aicināti piedalīties cilvēki, kas nebija draudzes locekļi.

1974. g. tika rīkota draudzes 50 gadu jubileja. Sapulces tolaik notika ēkā līdzās Tukuma luterāņu baznīcai. Ar luterāņu draudzi adventistiem bija labas attiecības, līgums par telpu īri bija slēgts uz ilgu laiku un maksa par telpām bija tīri simboliska – ap 3 rubļiem mēnesī. Adventistu sapulces notika atsevišķā ēkā, līdzās kapličai un tas netraucēja pašu luterāņu draudzes dievkalpojumus.

Jubilejas pasākumu bija nepieciešams saskaņot ar varas iestādēm. Tur jautāja: „Kas rīkos šo pasākumu?” Atbildēja, ka pati draudze. „Labi, rīkojiet, bet tikai netaisiet lielu troksni! Un drīkst uzstāties tikai paši Tukuma draudzes locekļi, nekādi viesi!” Draudze tajos laikos tika uzpasēta, tādēļ pasākumā nedrīkstēja piedalīties citu draudžu dziedātāji, taču viesu sabrauca ļoti daudz – draudzes locekļi no Rīgas, Slokas un pat Igaunijas. Kad ļaudis sāka nākt, luterāņu mācītājam Klotiņš jautāja: „Cik jūsu baznīcā ir vietu?” Mācītājs brīnījās: „Ko jūs? Vai tad jūsu būs tika daudz, ka visiem vietu nepietiks?” Taču viņam par lielu izbrīnu baznīca bija pilna ar klausītājiem.

Arnis Sprūds, lai gan nebija Tukuma draudzes loceklis, vadīja Tukuma draudzes kori laikā aptuveni no 1974. līdz 1976. g. Pēc viņa kori līdz 1983. g. vadīja Alberts Sokolovskis. Katru svētdienu draudze rīkoja evaņģelizācijas sapulces, kuru laikā draudzei pievienojās jauni draudzes locekļi.

Draudze atmodas laikā

1993. g. draudzē bija 62 draudzes locekļi.

Bībeles izpētes seminārus pilsētā rīkoja Edgars Čerņevskis. Pēc šī semināra draudzē ienāca daudz jaunu draudzes locekļu. Tad sekoja Bībeles izpētes seminārs, kuru rīkoja Agnis Liepiņš un Nikodēms Karčevskis. Tad seminārs, kuru rīkoja Voldemārs Ārmanis un Valdis Birziņš.

Valdis Birziņš vadīja Bībeles izpētes seminārus Engures kultūras namā, Lancenieku sākumskolas telpās, Džukstes pagastmājā, Strutelē, kādā privātmājā.

Draudze regulāri rīkoja koncertus, to skaitā arī Tukuma pilsētas svētkos. Rīko arī pasākumu, kurā draudzē izsaka savu pateicību tiem, kas tai ir palīdzējis. Uz šo pasākumu šie ļaudis tiek uzlūgti un tiem dāvina pateicības rakstus.

Sapulces telpas

Pirmās sapulces vieta Jelgavas (Pasta) ielā 27. Tad Jelgavas ielā 4.

Draudzes sapulču telpas Štumbergas kalpošanas laikā Pils ielā 14 (ap 1931.-1935. g.). Kad 1940. g. Alfrēds Dambis atteicās piedalīties valsts varas vēlēšanās, draudzi izlika no telpām Pils ielā 14. Tad tā sapulcējās Dārza ielā, bet pēc tam Talsu ielā (kur bija sanepidstacija). Bija sapulces arī Komjaunatnes ielā 41/43.

1959. g. draudzei tika ierādītas telpas Sarkanajā laukumā 4b, kuras piederēja luterāņu baznīcai un tajās adventisti pulcējās kopā ar baptistu draudzi. Sapulces notika katru sestdienu 10.00. Sarkano laukumu pēc neatkarības pasludināšanas pārdēvēja par Brīvības laukumu. Tad luterāņu draudze uzteica adventistiem telpas, jo vēlējās šajās izīrētajās telpās iekārtot siltummezglu. Tad draudze nesekmīgi meklēja pilsētā sapulču telpas, līdz tās atrada pie Tukuma baptistiem, kur draudze pulcējās vienu gadu. Taču ne vienmēr ierādītās telpas bija pieejamas sapulcei paredzētajā laikā, tādēļ atkal tika meklētas citas telpas. Baptistu mācītājs ieteica apskatīt telpas Harmonijas ielā 10, kur dzīvoja viņu draudzes locekle. Mācītājs deva savu rekomendāciju un darījums tika noslēgts.

Tagad adventistu Tukuma draudze pulcējas Harmonijas ielā 10.

Daumands Sokolovskis

Ordinēts mācītājs

daumands.sokolovskis@adventisti.lv
(+371) 20603053

Harmonijas iela 10, Tukums, LV-3100
http://www.tukumaadventisti.com

Dievkalpojumi

Sestdienās
plkst. 10:00 - Svētruna
plkst. 11:15 - Bībeles izpēte (Sabatskola)

waze