Lapa, kura būtu jāizņem no Bībeles

Kāds evaņģēlists nedēļu ilgā telts sanāksmē reiz sacīja, ka savas pēdējās svētrunas laikā viņš no Bībeles izplēsīs vienu lapu. Daži par šādu rīcību bija sadusmoti. Citi bija fascinēti, ka Bībelē ir kāda lapa, kas būtu jāizņem. Cilvēki visu nedēļu runāja par to, kura tad būs šī lapa. Tad pienāca pēdējā telts sanāksmes diena. Mācītājs uznāca uz skatuves un atvēra savu Bībeli. Tad viņš no tās izrāva vienu lapu. Kad sākotnējais apmeklētāju šoks bija pārgājis, viņš izskaidroja, ka lapa, kuru viņš izrāva, bija baltā lapa, kas atdala Veco Derību no Jaunās Derības.

Viņa rīcība, lai cik teatrāla, bija labs demonstrējums. Tomēr - viens ir izplēst lapu, kas atdala Veco Derību no Jaunās, bet kas cits - atbrīvoties no priekšstata, ka tās ir divas atsevišķas Bībeles daļas. Pat rūdīti ticīgie bieži vien aizmirst, ka Bībele ir vienots stāsts. Nošķirot vienu derību no otras, mēs sadalām stāstu divās daļās, atņemot kontekstu, kas mums palīdz izprast Bībeli kā vienotu veselumu. Tādā veidā mēs mēdzam arī pravietojumus aplūkot virspusēji.

Pravietojumi bieži vien tiek uztverti kā izpētes temats Vecajā Derībā. Taču pravietojumi, par kuriem rakstīts Vecajā Derībā, piepildās Jaunajā Derībā, norādot uz Kristu un Viņa kalpošanu. Ja neaplūkojam pravietojumus, kas atrodami Jesajas grāmatā, psalmos, 5. Mozus grāmatā un citviet, spēks tiek noniecināts. Mums jāatzīst, ka galvenais Kristus kalpošanā bija ne vien dievišķas mīlestības izpausme, bet arī to pravietojumu piepildījums, kuri tika paredzēti jau pirms vairākiem gadsimtiem.

Klintona Valena, Bībeles izpētes institūta asociētā direktore, norāda, kādēļ nav labi izlaist Vecās Derības pravietojumu izpēti. “Mums ir nepieciešams pilnīgs skatījums uz to, kas Bībelē ir sacīts, un pravietojumi mums palīdz saskatīt šo kopskatu.” Kristus kalpošana vien piepilda 45 no Vecās Derības pravietojumiem. Galu galā tieši pravietojumi bija tie, pēc kuriem jūdi vadījās, gaidot Mesiju. Viņu cerības diemžēl balstījās uz atsevišķām rakstu vietām, kuras viņi pielāgoja savai uztverei un tam, ko viņi vēlējās sagaidīt. Īsumā - viņi nespēja ieraudzīt Bībeles stāsta kopskatu.

Lai izprastu jebkuru Bībeles tematu (svētumu, grēku, žēlastību, nožēlu), mums ir jāierauga saistība starp 1. Mozus grāmatas pirmajām trīs nodaļām un Kristu. Bendži Maksons saka: “1. Mozus grāmata atbalsojas visos Rakstos, pat arī Atklāsmes grāmatā.” 1. Mozus grāmata ir par radīšanu, tā atklāj, kādai vajadzēja būt mūsu dzīvei, kādēļ mēs tikām radīti, kas aizgāja šķērsām un kādēļ. 

Pravietojumi ir kā apsolījums, kas palīdz mums ieraudzīt to piepildījumu, kad tie tiešām notiek. Dievs vēlas mums atklāt to, kas notiks. Līdzīgi kā grāmatu apraksti un filmu “treileri”, pravietojumi jau iepriekš mums atklāj notikumus. Atteikties no pravietojumu pētīšanas nozīmē atteikties izprast Bībeli dziļāk, kā arī to, kas notiek pasaulē pašlaik. Pravietojumi nav beigušies līdz ar Kristus augšāmcelšanos, bet tie piepildās arī šodien.

Mēs nevaram atļauties atdalīt vienu derību no otras. Mums ir jāsaskata to kopaina, un tad mēs sapratīsim pravietojumu nozīmi, Dieva spēku un Viņa mīlestību pret mums.