Prakstiski pagriezt otru vaigu
20. jūlijs, 2022 | Telly Orekavala | Adventist Record
“Kāds draugs man atstāstīja kādu notikumu, un tas ļoti piesaistīja manu uzmanību.
Tas norisinājās laikā, kad pēc desmit gadus ilga civilkara starp Papua-Jaungvinejas valdību un Bugenvillas revolucionāro armiju (BRA) iestājās pamiers. Vairākās vietās tika atjaunoti normāli dzīves apstākļi, un pamatpakalpojumi kļuva pieejamāki. Bet tas neapstādināja daudzās slepkavības uz salas, un nāve vēl aizvien bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa.
Vienā brīdī tu redzi savu draugu, otrā brīdī viņš jau ir pazudis. Tu pat nevēlies jautāt: “Kas ar viņu notika?”, apzinoties to, kas notiek visapkārt.
Šajos neparedzamajos apstākļos cilvēki atrada drošību un mieru Dievā. Kā Dāvids ir sacījis: “Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” (Psalmi 50:15)
Kāda kristiešu draudze bija nolēmusi sarīkot jauniešu sanāksmi netālu no vietējās pamatskolas. Lielākā daļa studentu piekrita doties kopā ar skolotājiem.
Skolas direktors pamudināja jauniešus uzrakstīt vēstuli vietējai Bugenvillas revolucionārās armijas vienībai, lai tā nodrošinātu mieru pasākuma laikā un neuzbruktu. Bet draudzes mācītājs sacīja: “Šī ir reliģiska sanāksme, un nekas to nespēs iztraucēt.” Visi, izņemot skolas direktoru, bija droši par to. Tādēļ mācītājs jauniešiem sacīja: “Tie, kuri vēlas doties, lai dodas. Tie, kuriem ir bail, lai nedodas.” Mācītāja sacītais skolas direktoru - izbijušu armijnieku - ārkārtīgi sadusmoja, un viņš iesita mācītājam labajā vaigā un saplēsa viņa bikses. Asinis tecēja pa mācītāja bārdu. Visi bezspēcīgi noskatījās un gaidīja, kas notiks tālāk. Upuris, visiem par pārsteigumu, mierīgi sacīja:
"Iesit man arī pa kreiso vaigu, un noplēs arī manu kreklu.”
Šī mācītāja rīcība samulsināja direktoru, un viņš publiski atvainojās.
Šis mācītājs mums sniedz kādu svarīgu mācību. Viņš izrādīja praktisku pazemību, kas bez spējas piedot otram nav iespējama. Jēzus, mūsu labākais piemērs, Mateja 5:38-40 ir sacījis: “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni.”
Mācītājs tieši tā arī rīkojās. Man kā vīrietim to ir grūti pieņemt. Sabiedrībā ir priekšstats, ka tev kā vīrietim ir jācīnās pretī. Neviens vīrietis nevēlētos, lai viņu sauktu par gļēvuli.
Mans draugs noslēdza šo stāstu, sakot: “Es neesmu redzējis, ka citi tā darītu - pagrieztu otru vaigu.”
Es izteicu klusu lūgšanu: “Kungs, palīdzi mums uzturēt šādu garu draudzē, patiesas pazemības garu brīžos, kad pret mums netiek izrādīta mīlestība.”
Patiesībā mīlēt ienaidniekus ir tas, uz ko Jēzus mūs aicina. Mateja 5:43-45 rakstīts: “Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.”
Mūsu Kungs Jēzus atstāja mums piemēru, kādam mums jāseko, kad Viņš sāpēs karājās pie krusta un lūdza par Saviem vajātājiem.
Lūkas 23:34 teikts: “Bet Jēzus sacīja: "Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.””
Mēs redzam šādu pašu garu atklājamies arī Stefana dzīvē. Apustuļu darbos 7:60 sacīts: “Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: "Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!" To sacījis, viņš aizmiga.”
Kaut mēs lūgtu pēc Svētā Gara, kas piepildītu mūsu sirdis ar patiesu pazemību un gatavību piedot!
