Pavairot kopienas – cilvēku grupās un vietās.

Daniels Duda (TED (Transeiropas divīzijas) prezidents) un Entonijs Vāgenersmits
(TED misijas un evaņģelizācijas direktors) šajā rakstā skaidro, ka draudzei ir
mērķtiecīgi jāskatās uz āru, lai sniegtu mīlestību ne tikai tādiem pašiem cilvēkiem kā
mēs. Tas ir evaņģēlija aicinājums, tas aicina uz upuriem un izved mūs no mūsu
komforta zonas. Kāda ir atšķirība starp draudžu šķelšanos, draudžu klonēšanu un
draudžu dibināšanu?

Mobilā tālruņa pārbaude

Pamostoties svētdienas rītā, atceros, ka skatījos savā mobilajā telefonā kontaktu
sarakstu, kad grasījos zvanīt draugam. Ritinot vārdus, mani pārņēma skaidra un
satraucoša atziņa. Pēc pirmā pilnā gada mācītāja amatā manā kontaktu sarakstā nebija
neviena cilvēka, kurš būtu mans personisks draugs un arī neticētu Kristum. Es uzreiz
attaisnojos, ka biju pārāk aizņemts, mudinot savas draudzes dzīvot misijā, tā vietā, lai to
darītu arī pats. Tomēr, es sajutu, ka Dieva Gars mani pārliecina, ka es patiesībā esmu
“misijas liekulis”. Šī diena man bija pagrieziena punkts, kas noveda pie grēku nožēlas un
atgriešanās. Ne tikai tāpēc, lai manā mobilajā tālrunī būtu jauns kontaktu kopums, bet
arī lai dzīvotu misijas dzīvesveidu, kas rezultātā noveda pie jaunu kalpošanu un draudžu
dibināšanas, lai aizsniegtu jaunus cilvēkus. Un kas ir jūsu telefona kontaktu sarakstā, ko
tas atklāj par jūsu iesaisti misijas darbā?

Ar mīlestības paplašināšanu un mācekļu skaita palielināšanu mūža garumā
nepietiek

Trešais TED stratēģiskais mērķis ir nodrošināt, ka katrs draudzes loceklis, vadītājs,
draudze, skola un institūcija ir pilnībā iesaistītas misijā. Septītās dienas adventistu
draudze pastāv, lai izplatītu Jēzus Kristus evaņģēliju (Mateja 28:18-20) pirms Kristus
atgriešanās – katrai tautai, ciltij, valodai un ļaudīm (Ap.d.1:8; Atklāsmes 14:6-12). Un šī
globālā misija ir iemesls, kāpēc nepietiek tikai ar iesaistīšanos pirmajā un otrajā
stratēģiskajā mērķfokusa jomā: “Paplašināt mīlestību uz visu cilvēku” un “Veidot
mācekļus visu mūžu visās paaudzēs” .

Mēs varam to izdarīt labi, taču esam diezgan apmierināti, ka paliekam tajās pašās vietās
un kultūru grupās, no kurām sastāv draudze. Tomēr, tikai tad, kad mēs drosmīgi un
apzināti vairosim kopienas jaunās cilvēku grupās un jaunās vietās, tiks izpildīts
evaņģēlija uzdevums. Izveidojot jaunas kalpošanas, draudzes, misijas skolas un
institūcijas, mēs radām jaunu vidi, kurā var realizēties arī pirmie divi mūsu stratēģiskie
mērķi. Mīlestības paplašināšana uz visu cilvēku un mācekļu veidošana visu mūžu visās
paaudzēs jaunā vidē rada kopienu daudzveidību. Tā ir Dieva vīzija par eksponenciālu
izaugsmi.

Dieva matemātika: saskaitīšana un reizināšana

Sākot no radīšanas nedēļas, katra dzīvā būtne, ko radījis Dievs, spēj vairoties. Putni
gaisā, zivis jūrā, sauszemes dzīvnieki un jo īpaši cilvēki ir radīti, lai vairotos un pieaugtu
skaitā (1. Mozus 1:11, 24, 29-30 utt.). Mēs ar bijību vērojam, kā šis radošais DNS
eksponenciāli pieaug, pateicoties Dieva apsolījumam par Ābrahāma pēcnācēju fizisko un
garīgo pieaugumu, Jēzus glābjošajam darbam un Viņa draudzes nodibināšanai, kā arī
apsolījumam par bagātīgu ražu līdz pat zemes galiem. Dieva iecere nekad nebija, ka būtu
viens tēvs, vārdā Ādams, un viena māte, vārdā Ieva, ar vairāk nekā septiņiem miljardiem
bērnu (pieskaitot, bez reizināšanas). Viņa lielais stāsts paredz bērnus, kuri kļūst par
vecākiem un kuriem ir savi bērni, kuru bērniem ar laiku arī rodas savas ģimenes
(saskaitīšana un pavairošana). Draudzēm, tāpat kā cilvēkiem, arī ir dzimšanas,
izaugsmes, brieduma, lejupslīdes un nāves dzīves cikls. Tāpēc veiksmīga draudze vairāk
ir tāda, kas kļūst par mātes draudzi – aprīko un nosūta, nevis kļūst par mega draudzi,
kurā pulcējas milzīgs pūlis.

Draudžu šķelšanās, draudžu klonēšana un draudžu dibināšana

Draudžu dibināšana ir galvenais līdzeklis jaunu ticīgo kopienu dibināšanai. Tas attiecas
arī uz draudzi, kuras daļa jūs pašlaik esat. Kādā pagātnes brīdī kāds vai kāda cilvēku
grupa aizgāja prom no turienes, kur tie bija, lai nonāktu tur, kur esat jūs, lai sāktu kaut
ko jaunu. Tā nebija ideāla draudze un viņi neapšaubāmi saņēma pretestību, bet viņi to
izdarīja! Runājot no personīgās pieredzes, kas saistīta ar draudžu dibināšanu un citu
apmācību gadu gaitā – es zinu, cik viegli ir samazināt nākotnes potenciālu pagātnes
apstākļu dēļ.

Dažas grupas, kas sevi dēvē par draudžu dibinātājiem, patiesībā ir “draudžu šķēlēji”, jo
tie vēlas, lai draudzē viss notiktu pēc viņu prāta un viņus vairāk virza tas, pret ko viņi ir,
nevis tas, par ko viņi ir. Citi ir “draudžu klonētāji”. Viņi importē precīzas metodes un
tradīcijas, kas darbojās citā pilsētā vai valstī, bez lūgšanām un apzinātas pieejas
evaņģēlija pielāgošanai vietējai sabiedrībai. Atšķirībā no draudzes šķelšanas vai
klonēšanas, draudžu dibināšana sākas ar Dieva sirds attieksmes izpratni pazudušo
cilvēku labā, apzinot sabiedrības vajadzības un veidojot komandu, lai aizsniegtu un
iedrošinātu jaunus ticīgos.

Ņemta no Jaunās Derības apustuļu un draudzes vecāko pieejas, tā bija arī sākotnējo
adventistu izpratne. Kalpotāji tika izsūtīti apustuliskā vai misionāra uzdevumā, lai
izveidotu jaunas grupas, un tad tur tika iecelti draudzes vecākie, lai ganītu esošos
ticīgos. Mūsdienās Dievs var un paplašinās Savu misiju, kad mēs meklējam veidus, kā
mūsdienu Eiropas kultūrās ieviest draudžu dibināšanas misijas modeli, nevis draudžu
šķelšanu vai klonēšanu.

Cilvēku grupās un vietās

Izaicinājums vairot adventistu klātbūtni visā TED ir biedējošs. Ar mazāk nekā 90 000
draudzes locekļu uz aptuveni 207 miljoniem iedzīvotāju 22 valstīs, kad tikai 4 no
katriem 10 000 cilvēkiem ir Septītās dienas adventistu kristieši. Tāpēc ir svarīgi domāt
demogrāfiski (“jaunas cilvēku grupas”), nevis tikai ģeogrāfiski (“jaunas vietas”). Jo, lai
gan ir daudz ģeogrāfisku vietu, kur nav mūsu klātbūtnes, ir arī daudzas vietas, kur

mums ir draudzes, tomēr tās maz vai nemaz neietekmē kultūru šajās apkārtējās
kopienās vai arī tajās, kas nav kristīgas.

TED, kas stiepjas no Grenlandes kalniem ar ledāju virsotnēm līdz Kipras Vidusjūras
austrumu ūdeņiem pie Libānas krastiem, ir ne tikai bioloģiski, bet arī demogrāfiski
daudzveidīga. No laicīgajām pēckristietības pilsētām Ziemeļeiropā un Nīderlandē,
pareizticības dominantes dienvidaustrumeiropas reģionos, kur reliģija ir saistīta ar
tautību, līdz strauji augošajām musulmaņu kopienām, kas stiepjas no Kipras un
Grieķijas līdz Skandināvijai, Apvienotajai Karalistei un ne tikai. Un neaizmirsīsim otrās
un trešās paaudzes adventistu imigrantu paaudzes Britu salās, Nīderlandē un ārpus tās,
kuras vairs neidentificējas ar savu vecāku paaudzes ticīgo kopienu. Tie visi ir radīti pēc
Dieva tēla ar bezgalīgu vērtību un ir cilvēku grupa, kuru turpināt mīlēt.

Tikai ar Dieva spēku un žēlastību mēs katrs pilnībā varam iesaistīties mīlestības
paplašināšanas, mācekļu veidošanas mūža garumā un drosmīgas ieiešanas jaunās vietās
un kultūrās misijā. Lai arī viņi kļūtu par daļu no Kristus valstības pavairošanas kustības,
līdz Viņš atgriezīsies tajā Lielajā dienā.