Dziesmu grāmatas stāsti #5
25. augusts, 2023 | Mūzikas kalpošanas nodaļa
Cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj – Dieva darbā katram ir sava vieta un savs laiks. Šoreiz mūsu saruna par jauno dziesmu grāmatu ir ar Janu Janišausku, kura, lai gan sākotnēji nobijās no milzīgā darba apjoma, tomēr bija to cilvēku skaitā, kas dziesmu grāmatu veidoja, loloja un nu jau rīt to palaiž pasaulē.
Jana, 2018. gadā Tevi ievēlēja par Mūzikas nodaļas vadītāju, un Tu piekriti šai kalpošanai, zinot, ka galvenais mērķis ir līdz galam pabeigt iesākto dziesmu grāmatas projektu. Pastāsti, kādā veidā Tu iesaistījies šajā projektā un kas šo piecu gadu laikā ir padarīts?
Patiesībā mani aicināja dziesmu grāmatas projektā iesaistīties jau pirms tam, bet apzinoties to, cik milzīgs un ilgstošs darbs tas būs, toreiz es nebiju gatava un varbūt pat nobijos no paredzamā apjoma, tāpēc atteicu. Bet tad sekoja aicinājums vadīt Mūzikas kalpošanas nodaļu Latvijas draudžu savienībā, un es piekritu, apzinoties to, ka dziesmu grāmatas izstrādes projekts nekur nav pazudis un ka tas būs šīs nodaļas galvenais mērķis.
Un kas ir padarīts šo piecu gadu laikā? Tagad mēs varam turēt grāmatu savās rokās. Principā daudz tika izdarīts jau pirms tam. Bet mēs ar komandu secinājām, ka process ar dziesmu izvērtēšanu ir jāsāk no jauna. Jo laiks bija pagājis, bija mainījušies apstākļi, kaut kādā mērā bija mainījušās sabiedrības vajadzības, un mēs paši lietas redzējām savādāk. Tāpēc mēs sākām vēlreiz vērtēt jau iekļautās dziesmas un pārvērtējām tās, kas savulaik nebija iekļautas. Kopskaitā šo piecu gadu laikā mēs esam pārskatījuši, izdziedājuši un spēlējuši cauri vairāk nekā 2000 dziesmu. Un no tām 547 esam iekļāvuši jaunajā dziesmu grāmatā. Paralēli notika arī dziesmu tulkošanas darbi, jo daudzas tika ņemtas no ārzemju dziesmu krājumiem, paralēli tika veikti aranžēšanas darbi, jo ne visām dziesmām bija pieejams četrbalsīgs salikums, kāds tas galvenokārt ir ieturēts dziesmu grāmatās. Bet, protams, visu laiku kādam notika darbs pie datora. Šajā gadījumā tas bija Māris Žagars, kurš katru dziesmu pārrakstīja datorrakstā, lai varam to publicēt tālāk dziesmu grāmatā.
Vai vari pastāstīt, kā Tu šo gadu laikā sajuti Dieva vadību?
Pirmais pierādījums tam, ka Dievs to ir vadījis, ir tas, ka daudzu cilvēku degsme par dziesmu grāmatu nav noplakusi – ne piecu gadu laikā, un citiem pat ne desmit gadu laikā. Un tas, ka kāds spēj “degt” par to un arvien ticēt vispār tam, manuprāt, ir viens pierādījums, ka Dievs to ir licis sirdī un ka Viņš ir turpinājis “audzēt” katra vēlmi iesaistīties.
Bet ir bijušas arī praktiskas izpausmes Dieva vadībai. Tad, kad mēs sākām dziesmu izvērtēšanu, mēs katru reizi lūdzām pēc Viņa klātbūtnes mūsu tikšanās reizēs. Es atceros vienu tādu gadījumu, kad mēs bijām gatavi neiekļaut dziesmu grāmatā vienu no tām dziesmām, kas īstenībā šobrīd, jau vēl grāmatai neesot plaši izmantotai draudzēs, ir ļoti daudzus uzrunājusi. Tā ir dziesma “Eju stiprā ticībā”. Šī dziesma sākotnēji bija uz robežas, lai to vispār neiekļautu. Es pati biju tā, kas balsoja pret šo dziesmu, lai gan šobrīd tā ir viena viena no man ļoti mīļām dziesmām. Es tur atrodu tik ciešu saikni ar savu garīgo dzīvi un ar to posmu, kurā es atrodos. Man jāsaka liels paldies Dievam, ka šī dziesma būs, jo tā ir ļoti spēcīga.
Tad Dieva vadība bija redzama arī procesa beigu posmā, kad jau tika meklētas kļūdas. Datu apjoms 547 dziesmām ir ļoti, ļoti liels. Piemēram, tabulā, kur mēs šīs dziesmas esam rakstījuši, katrai dziesmai ir sava rinda, un katrai rindai ir vairākas kolonnas, un visur ir rakstīta svarīga informācija, piemēram, autori, izdošanas gads, vai arī dziesmas nosaukums oriģinālvalodā. Tas viss ir iekļauts dziesmu grāmatā. Bet cilvēks ir cilvēks, un ir liela iespēja, ka tādā milzīgā datu apjomā var ieviesties kāda kļūda! Un viens cipars, viens burts – tas izmaina faktu par šo dziesmu. Es daudzkārt esmu piedzīvojusi to, ka Dievs dod tādu intuīciju, ka ir jāpārbauda konkrētā dziesma. Tieši tad, kad atsaucos šai domai, tiešām pamanīju lietas, ko uzlabot.
Visbeidzot, piedzīvojumi bija arī autoru meklējumos. Mūsdienās attieksme pret autordarbu ir mainījusies. Komandas ietvaros esam centušies restaurēt informāciju par dziesmu autoriem, kas daudzkārt iesūtītajās notīs vai izmantotajos krājumos nebija rakstīti. Piemēram, kurš ir sacerējis mūziku un kurš ir vārdu autors. Tas diemžēl prasīja daudz laika, bet es esmu priecīga par to, ka tas tik un tā tika darīts.
Tas ļāva ar Dievu runāt par tik praktiskām un šķietami mazām lietām, kas tomēr arī Dievam rūp.
Piemēram, zinot to, ka kādai dziesmai ir zināms melodijas autors, es apmeklēju starptautisku datu bāzi www.hymnary.org, kurā ir publicēta ļoti plaša informācija par dziesmām. Tad pie konkrētā autora, šķirot vaļā katru viņa publicēto dziesmu un salīdzinot melodiju ar man pieejamajām notīs rakstīto, meklēju īsto dziesmu. Tas man ļāva uzzināt, kāds ir dziesmas oriģinālnosaukums, kurš ir vārdu autors, kurā gadā dziesma tapa. Bet citreiz tas prasīja meklēt vienu dziesmu starp 1500. Ir ļoti daudzi raženi komponisti, piemēram, Viljams Kirkpatriks, kuram tiešām ir pusotrs tūkstotis dziesmu. Un, kad es nonācu pie tā, ka man ir jāmeklē atkal viena no šīm daudzajām, es lūdzu, lai ir iespēja to atrast pēc iespējas ātrāk, jo tas paņem ļoti daudz stundu, lai visas dziesmas izskatītu. Es piedzīvoju dažādus brīžus – gan tādus, kur es domāju – es darīšu visu vajadzīgo, lai atrastu, un vienkārši ar paļāvību šķīru, un nereti man vajadzēja “aizritināties” līdz tūkstošajai dziesmai. Bet tad, kad apstākļi bija tiešām spiedoši, Dievs palīdzēja dziesmu vienkārši atšķirt pat nejauši. Varbūt tas liekas tāds sīkums, bet šī mazā detaļa palīdzēja iepazīt Dievu kā vēl nekad iepriekš.
Kāda, Tavuprāt, ir šī dziesmu grāmata uz visu pārējo dziesmu grāmatu fona?
Kopumā manās rokās bija ap desmit dziesmu grāmatām, no kurām mēs gan skatījāmies dziesmas atlasei, gan vispār smēlāmies iedvesmu, kā ir, piemēram, jaunākajā norvēģu adventistu grāmatā īstenotas visas detaļas – kā viņi ir rakstījuši autorus, kādus satura rādītājus likuši, kā noformējuši dziesmas.
Domājot par to, kāda ir mūsu dziesmu grāmata, saprotu, ka tā ir līdzvērtīga visām tām, no kurām mēs esam smēlušies iedvesmu. Tā nav nedz par kripatiņu sliktāka vai mazāk atstrādāta. Grāmata nav arī kāds eksperiments un kaut kas pilnīgi citādāks.
Es teiktu, ka Dieva vadībā esam izveidojuši dziesmu krājumu, kas ir kvalitātes un satura ziņā līdzvērtīgs tiem krājumiem, ko mēs komitejā, ar kuru strādājām pie dziesmu grāmatas, esam uzskatījuši par paraugu.
Esam darījuši līdzīgi, kā to dara starptautiskā praksē, esam lūguši arī Dieva vadību. Protams, mēs visi esam tikai cilvēki un varbūt pa kādai kļūdiņai arī kaut kur atradīsies, bet kopumā ir tāds prieks un ir tāda milzu pateicība, ka Dievs mūsu nepieredzējušās rokas un prātus ir spējis izmantot, lai gala rezultātā būtu kaut kas skaists un kvalitatīvs.
Vēl jāmin arī dziesmu grāmatas saturs, jo kopumā ir aptverts diezgan plašs vēsturisks loks. Viena no visagrāk sacerētajām dziesmām datējama ar apmēram 1500. gadu, bet visjaunākā ir 2023. gada dziesma. Tas ir plašs gadsimtu aptvērums, un tādēļ arī bagāts žanru klāsts. Ir dziesmas, kas ir rakstītas ar korāļu tipa melodijām, ir arī klasiskas himnas. Un ir arī kaut kas nedaudz mūsdienīgāks – tas, kā mēs mūziku redzam šobrīd un veidojam melodijas. Līdz ar to, arī satura ziņā piedāvājums ir diezgan bagāts.
Kādas ir Tavas sajūtas, zinot, ka atklāšanas svētki ir tik tuvu?
No vienas puses man ir prieks, un tajā pašā laikā arī neticības sajūta, ka mēs 26. augustā – sanāk, ka tas ir jau rīt – prezentēsim šo grāmatu plašākai publikai. Vai tas tiešām ir jau rīt?! Vai tas tiešām notiek tagad? Protams, kaut kur ir arī bailes, atzīstu. To, ko mēs tik ilgi esam auklējuši šaurākā lokā, tagad ir jāparāda publiski, ir jādod draudzēm lietošanā. Un ir jautājumi – vai mēs tiešām esam visas kļūdas izķēruši? Vai mēs tiešām esam darījuši visu to labāko? Bet tad Dievs atkal pārliecina, ka katrā solī, katrā sarunā, katrā tikšanās reizē mēs esam lūguši Viņa vadību, un jā, mēs esam cilvēki un varam kļūdīties, bet ir tāda drošība, ka pār visu tik un tā ir bijis Dievs un ka mēs tomēr esam darījuši labāko, ko tajā brīdī esam spējuši.
Pievienojies jaunās dziesmu grāmatas atklāšanas svētkiem, kas notiks 26. augustā, plkst. 18.00, Baznīcas ielā 12a, Rīgā!
Interviju sagatavoja Liene Cirvele.
