Joprojām pravietiska balss Eiropā?

Elenas G. Vaitas simpozijs "Izpratne par Elenu G. Vaitu un viņas pravietisko dāvanu šodien" notika Ņūboldas Augstākās izglītības koledžas (NCHE) pilsētiņā no 19. līdz 21. aprīlim. Simpozijā piedalījās 14 prezentētāji no visas pasaules. 

Dr.Merlins Bērts (Merlin Burt), Elenas Vaitas mantojuma prezidents/direktors, atklāja simpoziju ar savu prezentāciju "Jaunā Elena un Dieva mīlestība". Viņa izteiktais pieņēmums bija tāds, ka Elena Vaita bija iepazinusi mieru, ko Dieva mīlestība piedāvā Kristū, trīspakāpju pievēršanās rezultātā. "Lai gan viņa bija skaidri sapratusi, cik svarīgi ir tikt taisnotai ticībā, Elenai vēl bija jāsaprot realitāte, ka Jēzus piedošana un pieņemšana ne vienmēr pasargā cilvēku no grēkošanas," Tikai pēc piedzīvotās personīgās garīgās cīņas viņa izprata Dieva kā mīloša, maiga un līdzjūtīga Tēva raksturu.

Simpozija notikšanas laiks tika apzināti plānots, lai tas sakristu ar pirmā Eiropas Elenas G. Vaitas pētniecības centra 50. gadadienu. "Šis centrs ir ļoti īpašs, jo tas bija pirmais ārpus Ziemeļamerikas, kas kļuva par paraugu pārējiem 19 pētniecības centriem, kas mums tagad ir visā pasaulē," skaidroja Odrija Andersone (Audrey Andersson), Ģenerālkonferences ģenerālpriekšsēdētāja vietniece un Elenas G. Vaitas mantojuma (Ellen G. White Estate) priekšsēdētāja.

Šie centri, kas sākotnēji tika izveidoti pirms interneta parādīšanās, nodrošināja piekļuvi svarīgiem dokumentiem, artefaktiem un grāmatām. "Tagad to nozīme ir mainījusies, jo centri veicina adventistu pētniecību un mūsu vēstures izpēti," atzīmēja Andersone. Rorijs Mendezs, Ņūboldas pilsētiņā esošā Vaitas pētniecības centra (White Research Centre) direktors, atkārtoja Andersones uzskatus, raksturojot centru kā platformu zinātniskai iesaistei, paaudžu līdzdalībai un lielākas izpratnes veicināšanai par adventistu draudzes ceļojumu.

Kā šodien nelasīt Elenu Vaitu

Saskaroties ar vienu no īpašajām problēmām, lai izprastu Elenu Vaitu šodien, Dr. Jans Barna (Jan Barna), galvenais lektors sistemātiskajā un Bībeles teoloģijā un NCHE pētījumu vadītājs, paskaidroja, ka, tā kā Elena Vaita rakstīja no citas kultūras, laika, valodas un pasaules uzskata perspektīvas tad mūsu pašreizējai pieredzei ir nepieciešama rakstītā "interpretācija",  lai mēs nepārprastu to, ar ko autore vēlas dalīties.

Lai gan "vēsturiskā un kultūras plaisa ir aptuveni no 100 līdz 170 gadu liela," paskaidroja Barna, "ņemot vērā to, kā cilvēce ir mainījusies tikai pēdējos 50 manas dzīves gados, tad tā ir liela plaisa. Un tas ir tikai vēsturiskā un kultūras horizonta līmenī." Viņa aicinājums ir, lai mēs "rīkotos uzmanīgi", mēģinot interpretēt to, ar ko dalās Elena Vaita.

Lai gan daži var nepareizi interpretēt šīs augstāk minētās interpretācijas nepieciešamību kā aizdomīgu motīvu, Barna ierosināja tieši pretējo. "Tā ir hermenētiska atziņa, ka persona, kas stāv aiz teksta, ir jāvērtē ar vislielāko cieņu, patiesi vēloties izpētīt, mūsu gadījumā, Elenas Vaitas dzīves pieredzi, dzīves kontekstu, ticības sistēmu, pasaules uzskatu un viņas valodu, tostarp nopietni uztverot pamata pieņēmumus, kurus viņa min, rakstot savus rakstus."
Viņa aicinājums: "Sagaidiet, ka dzirdēsiet pravietisko balsi no autores un viņas teksta un dariet to pēc pašas Elenas Vaitas noteikumiem, nevis pēc lasītāja noteikumiem."

Sieviete, iemiesota praviete

Dr.Kevins Bērtons (Kevin Burton), Endrjūsa universitātes Adventistu pētījumu centra direktors, iepazīstināja sesiju ar nosaukumu "Elena G.Vaita: literatūras avots un dzimums” (Ellen G. White: Literary Source and Gender). Vienā no pārdomas rosinošākajām simpozija prezentācijām Bērtons pētīja Elenas Vaitas kā sievietes pravieša lomu un to, kā dzimumu aizspriedumi ir ietekmējuši gan kritiķu, gan apoloģētu perspektīvas attiecībā uz viņas darbu. Bērtons atzīmēja: "Kopīgs pavediens abu nometņu dalībnieku vidū ir viņu uztvere par Elenas Vaitas sievietes ķermeni kā problemātisku." Viņš turpināja apspriest, kā apoloģēti bieži nepareizi interpretēja viņas trauslumu kā pierādījumu viņas pravietiskajām spējām; savukārt kritiķi mēdza piedēvēt viņas vīzijas dažādām slimībām, piemēram, histērijai un histrioniskiem personības traucējumiem (HPD), izmantojot neuzticamas retrospektīvas diagnozes. "Katrs Elenas Vaitas dzīves aspekts, ieskaitot viņas vīzijas, tika nodots caur viņas kā sievietes starpniecību," sacīja Bērtons, mudinot skatītājus apsvērt, ko tas ietver, lai pievērstos viņas darbam ar godu un cieņu pret viņu kā sievieti.

Bērtons noslēdza savu prezentāciju, sagraujot mītu, ka Elena Vaita bija "Dieva pēdējā izvēle" un tika izvēlēta tikai tāpēc, ka divi citi vīrieši noraidīja Dieva aicinājumu. "Tas viss ir pilnīgs mīts," pamatoja Bērtons. "Viljams Eliss Fojs neatteicās dalīties ar savām vīzijām. Viņš tās publicēja un dalījās, turpinot būt par kalpotāju visu savu dzīvi." Attiecībā uz Hazenu Fosu Burtons norādīja, ka informācija par viņu ir ļoti ierobežota. Stāstījums, kas liek domāt, ka viņš atteicās no aicinājuma, izriet no Elenas Vaitas rakstītas vēstules, kurā viņa apspriež šos jautājumus. Tomēr "viņa nekad neapstiprina, ka Hazens Foss saņēma tādu pašu vīziju kā viņa. Viņa tikai pārstāsta viņa vārdus."

Norādot uz vēsturisku pierādījumu trūkumu, lai atbalstītu šo teoriju, Bērtons izteica šādas pārdomas: "Ir smieklīgi domāt, ka viņa bija Dieva pēdējā izvēle, un savienot to ar dzimumpiederību un sievišķību ir nožēlojami ... Ja kas, es vairāk sliecos domāt, ka Dievs viņu izvēlējās tieši tāpēc, ka viņa bija sieviete... lai uzsvērtu dzimumu līdztiesību mums šodien."

Viens viegli atrisināms izaicinājums

Jautāta par izaicinājumiem, interpretējot Elenas Vaitas rakstus, Andersone atbildēja: "Viens no izaicinājumiem ir tas, ka cilvēki vienkārši nelasa Elenu Vaitu." Viņa ierosināja eksperimentu: "Paņemiet kaut ko vienkāršu, piemēram, “Ceļs pie Kristus” un katru dienu izlasiet kādu daļu ... Šī grāmata jūs tuvinās Bībelei." Mendezs arī uzsvēra, ka, lasot Vaitas darbus, atklājas skaidrāks priekšstats par Dieva mīlestību. ""Laikmetu konflikta" sērija sākas un beidzas ar frāzi "Dievs ir mīlestība". Tā izsaka viņas rakstu visaptverošo vēstījumu."

Veido pagātni, vada mūs tagadnē, iedvesmo mūsu nākotni.

Pārdomājot simpoziju, Daniels Duda (TED prezidents) teica: "Mēs esam pateicīgi par to, kā Dievs izmantoja Elenu Vaitu, lai svētītu Adventes kustību. Šajā simpozijā mēs tikām svētīti, lai izpētītu Elenas Vaitas nezūdošo mantojumu, viņas dziļo ietekmi uz garīgumu, izglītību un veselību. Viņa ir ne tikai veidojusi mūsu draudzes pagātni, bet turpina vadīt mūs tagadnē un iedvesmot mūsu nākotni. Ja mūsu dzīvē nav kustības uz priekšu, tad kaut kas ir nopietni nepareizi. Ja mūsu dzīvē nav progresa, mūs nevada Gars. Jo tur, kur ir Dieva Gars, tur ir brīvība virzīties uz priekšu; cilvēki var brīvi mācīties un atraisīties. Mēs kļūstam par cerības nesējiem, un tieši tas mūsu Eiropas sabiedrībai mūsdienās ir vajadzīgs."

Avoti:
https://ted.adventist.org/news/still-a-prophetic-voice-in-europe/