Pieminot Elitu Sokolovsku

    Elita Sokolovska piedzima 1930. gadā Cēsīs mācītāja Alfrēda Medņa un Idas Mednes ģimenē. Medņu mājās auga četras meitas – Elita, Renāte, Alda un Mudrīte, un Elita bija vecākā no māsām. Savus bērnus Mednis audzināja stingri, dziļās rūpēs par viņu nākotni. Viņš mācīja meitām stāju, rakstura stingrību, mīlestību uz mūziku, labu literatūru un dzeju, kā arī dzīves vērtības. Šīs pūles nepalika bez rezultāta. Visas Medņa meitas kļuva par uzticīgām adventistu draudzes loceklēm.
    1950. gadā Elita tika aicināta kļūt par diriģenti korim Rīgas 1. apvienotajā draudzē. Pēc tam nāca laulības ar Jāni Sokolovski. Piedzima dēli – Udo un Daumands.
    Sadarbībā ar diriģentu Justu Liepiņu Elita uzsāka diriģēt kori Rīgas VII draudzē, savukārt Rīgas 1. apvienotās draudzes kori diriģēja Skaidrīte Teremta. Bez tam Elita strādāja Valsts Elektroiekārtu rūpnīcas Kultūras namā par pianisti.
    1965. gadā pēc Pāvela Macānova aicinājuma Sokolovski devās uz Ukrainu, lai kalpotu par muzikālajiem evaņģēlistiem. Ukrainā viņiem piedzima meita Anna.
    Pirmās adventistu draudzes, kurās Sokolovski sāka muzikālo kalpošanu, atradās Kirovogradā un Harkovā. Elita apmācīja kori un diriģentus, kuriem trūka muzikālās izglītības. Tad tika iesākts darbs, lai uz krievu valodu pārtulkotu latviešu un vācu dziesmu tekstus.
    Kori tolaik bija visās ukraiņu un moldāvu draudzēs, jo darbošanās korī tajā situācijā bija vienīgais legālais veids, kā jaunieši varēja sanākt kopā un iesaistīties draudzes darbā. Pēc tam sekoja muzikālā kalpošana Mukačevas draudzē Karpatos, tad Odesā, Taškentā, Frunzē un Tulā. Tulā Sokolovsku muzikālā kalpošana turpinājās 20 gadus.
    Klavierspēli Elita bija mācījusies Latvijā pie komponista Arvīda Žilinska. Tieši šis komponists ieteica Elitai apgūt kordiriģenta iemaņas. Tās Elita apguva pie profesora Jēkaba Mediņa. No saviem mūzikas skolotājiem Elita centās paņemt visu iespējamo. No komponista un diriģenta Jāņa Dreimaņa Elita apguva daudzas praktiskas iemaņas. Tomēr pabeigt mūzikas skolu Elitai neļāva valsts varas iestādes, jo mācītājs Alfrēds Mednis bija represēts un tika uzskatīts par tautas ienaidnieku. Turklāt Medņu ģimene ievēroja sabatu, kas bija vēl viens aspekts, kādēļ Elitai tika liegta izglītība. Tomēr talantīgam cilvēkam, kāda nenoliedzami bija Elita, tas nebija šķērslis, lai sasniegtu izcilību.
    1988. gadā Elitas vadītais koris dziedāja Zaokskas teoloģijas semināra atvēršanas pasākumā. Starp koncerta viesiem bija arī Padomju Savienības Bērnu fonda direktors, rakstnieks Alberts Ļihanovs, kurš piedāvāja Elitas vadītajam korim “Glorija” uzstāties PSRS pilsētās un sniegt koncertus Bērnu fonda labā. Tas deva iespēju apceļot visu PSRS un uzstāties ļoti daudzās pilsētās, sākot no Smoļenskas rietumos un beidzot ar Petropavlovsku-Kamčatsku austrumos, koncertējot gan kultūras namos, gan vislabākajās koncertzālēs. Tas tolaik bija lielo iespēju laiks.
    Sākot ar 1992. gadu, koris piedalījās evaņģelizācijas sapulcēs. Kad notika Bībeles seminārs Maskavā, Kremlī, arī tur uzstājās Elitas Sokolovskas vadītais koris. 1995. gadā tas dziedāja Ģenerālkonferences kongresā Utrehtā.
    Pēc Elitas un Jāņa Sokolovsku pārcelšanās uz Latviju koris “Glorija” pārstāja koncertēt. Kori “Glorija” Elita vadīja vairāk nekā 20 gadus, un tā pēdējais koncerts notika 2003. gadā Latvijā. Turpmāk Elita vadīja kori “Lauda”, no kura atvadījās 2007. gadā, kad 77 gadu vecumā devās pelnītā atpūtā – pensijā.
    Pēc tam sekoja posms, kad Jānis un Elita pārcēlās uz dzīvi Krimā, Eipatorijā pie meitas.
    2022. gadā nomira Jānis Sokolovskis, kurš visu mūžu bija Elitas atbalsts un palīgs muzikālajā kalpošanā, dziesmu tulkošanā un koncertu menedžmentā.
    2024. gada 19. novembrī ar cerību uz augšāmcelšanos dusēt devās arī Elita.