Pārdomas par tēmu: „Vai šķiršanās ir labākais risinājums?”

14. augusts, 2017 | Valda Reķe

Viens no bieži uzdotiem jautājumiem: kāpēc tik daudz pāru šķiras? Arī kristieši?

Gluži atklāti – jo vairāk to redzu, par to dzirdu, lasu un man par to jautā, jo mazāk atbilžu rodu.

Protams, ka katrs gadījums, katra dzīve ir atsevišķs stāsts, taču vienu gan zinu, ka laulības šķiršana nav Dieva sākotnējais nodoms.

Varu dalīties pieredzē un izpratnē par iemesliem.

1) Viens vai abi nav bijuši gatavi laulībai – rēķināties ar otru cilvēku katru dienu, mīlēt ar beznosacījuma mīlestību, atstāt pagātni pagātnei, būt piepildītam ar lielu pacietības devu un gatavību piedot.

To, vai cilvēks ir gatavs laulībai, liecina noteiktas pazīmes, vismaz vairums no tām:
  • ir baudīta laimīga, bezrūpīga bērnība;
  • labas vecāku savstarpējās attiecības;
  • labas attiecības ar māti;
  • labas attiecības ar tēvu;
  • audzināšana bijusi saprātīga, ne pārspīlēta disciplīna vai bezrobežu visatļautība;
  • ģimenē mācītas konfliktu risināšanas prasmes, nav nosodīta kļūdīšanās un dotas izvēles iespējas;
  • ģimenē saņemta garīgo vērtību audzināšana;
  • vecākiem ir pozitīva attieksme pret seksuālo audzināšanu ģimenē.
2) Katrs trešais pāris, kas šķiras atzīst, ka viens vai otrs pamanījuši attiecību problēmas jau pirms laulībām, bet tās ignorējuši. Tendence ir cerēt, ka otrs cilvēks mainīsies vai es otru izmainīšu pēc kāzām. Piemēram, komunikācijas problēmas – mazrunīgais kļūs runātīgs vai runātīgais ieklausīsies. Nekas nemainās, ja cilvēks to nevēlas pats. Laulība ir daudz kas vairāk kā kāzas.

3) Nav bijušas pilnvērtīgas (nepietiekošas) pirmslaulību konsultācijas. Adventistu ģimenes speciāliste un daudzu grāmatu autore Nancy Van Pelt raksta, ka ar šādu attieksmi draudze un/vai mācītājs kļūst par „svētību mašīnu” nākotnes laulības šķiršanai.

SDA Ģnerālkonference iesaka, ka nav nopietni pieļaut laulības, kur pāri ierodas 1–2 mēnešus pirms laulībām, ir īslaicīgi pazīstami. Ir jādod iepazīšanās laiks, laiks sarunām ar pieredzējušu, nobriedušu pāri, pašizglītošanās laiks – pieejamā literatūra, iespēja apmeklēt pasākumus pāriem.

4) Šķiršanās malds – man būs brīvība! Būšu brīvs no… Nolikšu pagātni prom… Vai tas ir iespējams? Vai var nolikt daļu dzīves?

Visas šķiršanās ir sāpīgas, vēl sāpīgākas, ja tajās iesaistīti bērni. Šķiršanās ir zaudējums visiem tajā iesaistītajiem.

5) Apprec ģimeni. Varbūt šī otra ģimene viesmīlīgi nesagaida, bet ir skeptiska pret jaunienācēju.

Nežēlīga statistika – tēviem esot vieglāk pieņemt vedeklu vai znotu  nekā mātēm – vairumā gadījumu. Ir grūti palaist kādu, ar kuru ir dziļa emocionāla piesaiste.

Nobeigumā – nav ideālu laulību, nav ideālu cilvēku. Tikai ar Kristu ikvienam ir cerība nākotnei, kas ir pāri salauztiem sapņiem, neizpildītiem solījumiem un sāpēm, ko nodara vistuvākais.

Ideāli, nemainīgi ir apsolījumi: „Savu mieru Es jums dodu nekā pasaule dod.” „ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība.” Tie nepieviļ.

Valda Reķe,
LDS Ģimenes kalpošanas nodaļas vadītāja