Jau vairāku pēdējo desmitgažu laikā Septītās dienas Adventistu Baznīca ir jutusi nepieciešamību dažādos veidos apliecināt savu nostāju attiecībā uz laulību, ģimeni un seksualitāti. Šīs tēmas ir daudzu to neatliekamo jautājumu pamatā, ar kuriem saskaras sabiedrība. Tas, kas gadsimtiem ilgi laulībā tika uzskatīts par kristīgo pamatmorāli, tagad arvien vairāk tiek apšaubīts, un ne tikai sekulārajā sabiedrībā, bet arī pašās kristīgajās draudzēs.
Gan laulība, gan ģimenes institūcija ir pakļauta uzbrukumiem un saskaras ar pieaugošu graujošu spēku, kas tās posta. Arvien vairāk valstu ne tikai debatē par “viendzimuma savienību” tēmu, bet dažas jau ir pieņēmušas dažādus likumus, tā padarot to par pasaules mēroga jautājumu. Publiskās diskusijas ir izraisījušas spēcīgas emocijas. Šo notikumu gaismā Septītās dienas Adventistu Baznīca no jauna skaidri apliecina savu nostāju.
Mēs bez kavēšanās apstiprinām savu līdzšinējo nostāju, kā tā ir izteikta Draudzes pamatdoktrīnās: “Laulība tika dievišķi nodibināta Ēdenē, un Jēzus to apstiprināja kā mīlošās attiecībās uz mūžu veidotu savienību starp vīrieti un sievieti.”[1] Lai gan “grēks ir izkropļojis Dieva dotos ideālus laulībai un ģimenei”, “ģimenes saites ir visciešākās, maigākās un svētākās no visām cilvēku attiecībām”, un tāpēc “ģimenei savās attiecībās ir jāpiedzīvo atjaunotne un reformācija”. (“Ģimene”, 1990. gads)[2] Dievs ir iedibinājis laulību, divu dzimumu pārstāvju (vīrieša un sievietes) uz līguma balstītu fizisku, emocionālu un garīgu savienību, par kuru Svētajos Rakstos runā kā par “vienu miesu”. “Vīrieša un sievietes monogāma savienība laulībā ir (..) vienīgā morāli piemērotā vieta dzimumattiecībām vai ar to saistītai seksuālai izpausmei.” “Jebkura šī augstā standarta pazemināšana ir tikpat lielā mērā Debesu ideāla pazemināšana.” (“Ģimene”, 1996. gads)[3]
Homoseksualitāte parāda cilvēka tieksmju un attiecību traucējumus un iedragātību, kas radušies, grēkam ienākot šajā pasaulē. Kaut arī ikviens ir pakļauts cilvēka kritušajai dabai, “mēs ticam, ka Dieva žēlastībā un, pateicoties ticīgo brāļu un māsu iedrošinājumam, cilvēks var dzīvot saskaņā ar Dieva Vārda principiem”. (“Paziņojums par Septītās dienas adventistu nostāju homoseksualitātes jautājumā”, 2010. gads)[4]
Mēs uzskatām, ka Dievs mīl visus cilvēkus, neskatoties uz viņu seksuālo orientāciju. Mēs nevaram pieņemt, ka kāda grupa tiek lemta nicinājumam un izsmieklam, nemaz nerunājot par zākāšanu. Tomēr Dieva Vārds, kas stāv pāri laikam un kultūrai, neatļauj homoseksuālu dzīvesveidu. Bībeles pretestība viendzimuma savienībām/laulībām ir nopamatota Dieva plānā laulībai pie radīšanas (1.Moz. 1:26-28; 2:20-24), Dieva likumos (3.Moz. 18:22; 20:13; 1.Kor. 6:9-11) un Jēzus skaidri izteiktajā pastāvīgu, monogāmu un heteroseksuālu laulības attiecību apstiprinājumā (Mat. 19:4-6).
Šis dokuments tika atzinīgi novērtēts un balsojumā pieņemts Septītās dienas Adventistu Ģenerālkonferences Izpildkomitejā 2012. gada 17. oktobrī.
[1] “Kam tic Septītās dienas Adventisti: Septītās dienas Adventistu Baznīcas pamatdoktrīnu skaidrojums”, 23.pamatdoktrīna “Laulība un ģimene”.
[2] Publisks paziņojums, “Ģimene”, paziņojums laists klajā 1990.gada 5.jūlijā Ģenerālkonferences sanāksmē Indianapolisā, Indianas štatā.
[3] Paziņojums, kuru balsojumā apstiprinājusi Ģenerālkonferences Administratīvā Komiteja 1996. gada 23. aprīlī.
[4] Paziņojums, kuru balsojumā apstiprinājusi Ģenerālkonferences Izpildkomitejas gadskārtējā sanāksme 2012. gada 17. oktobrī.
