Attiecības ar citām kristīgajām baznīcām un reliģiskajām organizācijām

25. aprīlis, 2016

Lai izvairītos no pārpratumu un domstarpību radīšanas attiecībās ar citām kristīgajām baznīcām un reliģiskajām organizācijām, mēs sniedzam šādas vadlīnijas:

  1. Mēs atzinīgi raugāmies uz tām cilvēku grupām, kas kā Dieva plāna sastāvdaļu evaņģelizācijai pasaulē paaugstina Kristu ļaužu priekšā, un mēs augstu vērtējam kristiešus no citām konfesijām, kuri ir iesaistījušies dvēseļu pievešanā Kristum.
     
  2. Kad starpdivīziju darba laikā mums nākas sastapties ar citām kristīgajām biedrībām un reliģiskajām grupām, lai vienmēr valda kristīgās laipnības, atklātības un godīguma gars.
     
  3. Mēs atzīstam, ka patiesa reliģija ir balstīta sirdsapziņā un pārliecībā. Tādēļ lai mēs pastāvīgi lūkojamies, ka nekāda savtīga interese vai īslaicīga priekšrocība nepievelk cilvēkus mūsu kopienai un ka nekādas saites neattur nevienu draudzes locekli sekot savai ticībai un pārliecībai, lai šādā veidā rastu patiesu saikni ar Kristu. Ja izmaiņas pārliecībā liek mūsu draudzes loceklim apzināties, ka viņš nespēj būt saskaņā ar Septītās dienas Adventistu ticību un praksi, mēs atzīstam, ka šādam draudzes loceklim ir ne tikai tiesības, bet arī atbildība bez kāda apkaunojuma mainīt reliģisko piederību saskaņā ar saviem uzskatiem. Mēs sagaidām, ka citas reliģiskās grupas līdzīgā veidā reaģēs uz reliģisko brīvību.   
     
  4. Pirms mēs uzņemam draudzē citu reliģisko organizāciju locekļus, jāveic pārraudzība, lai pārliecinātos, ka mainīt savu reliģisko piederību kandidātus mudina reliģiskā pārliecība un cieņa pret personīgajām attiecībām ar Dievu.
     
  5. Cilvēks, kam citā reliģiskajā organizācijā ir izteikts nosodījums par skaidri pierādītu vainu saistībā ar kristīgo morāli vai raksturu, netiek uzskatīts par tiesīgu kļūt par Septītās dienas Adventistu Baznīcas locekli līdz brīdim, kad ir pierādījumi nožēlai un reformai.
     
  6. Septītās dienas Adventistu Baznīcas izpratne par Evaņģēlija pasludināšanas pilnvarojumu neļauj tai ierobežot savu misiju tikai konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos. Dieva aizgādībā un, vēsturiski attīstoties Viņa darbam cilvēku labā, laiku pa laikam ir parādījušās konfesionālas grupas un reliģiskas kustības, lai īpaši uzsvērtu dažādas Evaņģēlija patiesības fāzes. Izveidojoties un aizsākoties Septītās dienas adventistiem, mums tika uzlikta nasta uzsvērt Evaņģēliju par Kristus otro atnākšanu kā tuvojošos notikumu, aicinājums pasludināt Bībeles patiesības saistībā ar īpašo vēsti par sagatavošanos, kā tas aprakstīts Bībeles pravietojumos, it īpaši Atklāsmes grāmatā 14:6-14. Šī vēsts dod uzdevumu sludināt “mūžīgo evaņģēliju (..) visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”, pievēršot tam visu tautu uzmanību visā pasaulē. Tāpēc jebkurš ierobežojums, kas mazina liecināšanas iespējas īpašiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, kļūst par ierobežojumu Evaņģēlija uzdevumam. Septītās dienas Adventistu Baznīca atzīst arī citu reliģisko pārliecību tiesības darboties bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem.

Šis ir Ģenerālkonferences “Darba kursa” noteikums Nr.075.