Kārsavas draudze

Vēsture

Pirmās ziņas par adventistiem Kārsavā minētas jau 1923. g. sabatskolas atskaitēs, kur sacīts, ka Kārsavā uz sabatskolu pulcējās 3-6 adventisti no Rēzeknes draudzes. Sapulces vieta nav zināma.

1928. g. Rēzeknes draudzē par Kārsavas grupas sabatskolas vadītāju ievēlēts Jānis Trauciņš.

Ap 1937. g. adventistu literatūru Kārsavā izplatīja Alfrēds Dambis kopā ar Graviņu.

Atmodas laiks

Līdz draudzes dibināšanai 90-tajos gados Kārsavas novadā aktīvi darbojās adventistu grāmatu izplatītāji.

Draudze dibināta 1994. gadā pēc Bībeles izpētes semināra, kurā piedalījās līdz pat 60 cilvēkiem. Līdz semināra beigām palika kādi 20, bet tikai 10 izšķīrās par kristībām. Bībeles izpētes semināru vadīja Dzintars Geide. Pret semināra norisi protestēja atsevišķi vietējie reliģiskie ekstrēmisti, kas aizskāra un kūdīja cilvēkus, kas nāca uz semināru. Šie ļaudis stāvēja pie durvīm semināra sākumā un gaidīja līdz tā nodarbību beigām, lai vēlreiz veiktu semināra dalībnieku „apstrādi”. Draudze Kārsavā tomēr tika izveidota, bet cīņa turpinājās. Jaunie draudzes locekļi piedzīvoja atstumšanu un atsvešināšanos no saviem tuviniekiem, kam adventistu mācība šķita „savāda” un nepieņemama. Daži jaunie draudzes locekļi padevās, bet citi palika uzticīgi līdz galam.

Sākotnēji draudze pulcējās Kārsavas kultūras namā, bet pēc tam īrēja telpas.

Pretestība pret jauno draudzi mazinājās un draudzei pievienojās vēl jauni cilvēki.