„Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādās par jums” 1. Pētera 5:7.
Es tev rādu vienīgo drošo un uzticamo palīdzību. Lūdz Dievu, Kristus
dēļ sargāt un svētīt tevi un tavus mīļos bērnus! Viņš to darīs, Viņa
apsolījums ir uzticams. Tavs Debesu Tēvs, Dievs, būs tev vienmēr
klātesošs Draugs. Viņš Katrā vajadzības brīdī sniegs tev padomu, tevi
vadīs un iepriecinās. Ak, pastāvīgi meklē Visvarenā palīdzību! Viņa
izstieptā roka glābs.
Lai cik pārbaudošs ir tavs gadījums, tomēr nepadodies izmisumam.
Sargā pati sevi! Tava sirds var sāpēs gandrīz vai lūzt, tomēr uzticies
un ceri. „Viņam nav tiešs prieks mocīt un apbēdināt cilvēka bērnus”
Raudu dziesmā 3:33. Nekad neatļaujies žēloties un skumt! Esi priecīga
Dievā, ceri, un tad pienāks gaišais rīts!
Nepārtraukta pacietīga labdarība izvedīs tevi cauri šīs pasaules
bēdām un ķildām pie slavas, goda un mūžīgās dzīves.. Turi Dievu sevī un
pāri sev, un tev ne no kā nebūs jābaidās! Bībele ir gaisma tiem, kas
dzīvo tumsā. Tiecoties pēc laimes pilnas nemirstības, kas apsolīta tiem,
kas izturēs līdz galam, tu atradīsi savu augšupejošo spēku, stiprumu,
kas tev vajadzīgs lai pretotos ļaunumam. Esi stipra pārbaudījumu stundā,
tad tu beidzot iegūsi nevīstošu vainagu!
Tev vajadzīga vadība no augšienes. Uzticies Kungam no visas sirds,
un nekad Viņš nepievils tavu uzticību! Ja lūgsi palīdzību no Dieva, tu
nelūgsi velti. Lai mūs iedrošinātu Viņam uzticēties, Viņš mums tuvojas
caur Savu Svēto Vārdu un Garu, cenšoties tūkstoš veidos iemantot mūsu
uzticību. Tomēr ne par ko Viņš nepriecājas vairāk kā par nespēcīgā
pieņemšanu, kas meklē spēku pie Viņa. Ja mums atradīsies sirds un balss
lūgšanai, tad Viņam noteikti atradīsies auss uzklausīšanai un roka
glābšanai.
Nav neviena tāda gadījuma, kad Dievs būtu paslēpies no Savu ļaužu
lūgšanām. Kad nav līdzējis nekas cits, Viņš vienmēr ir bijis klātesošs
Palīgs katrā vajadzībā. Dievs lai aplaimo tavu nabaga sasisto, ievainoto
dvēseli. Pieķeries Viņa rokai, turies stipri pie tās! Viņš uzņemsies
gādāt par tevi, taviem bērniem, un visām tavām bēdām un nastām, ja tu
tikai visu nodosi Viņam.
Vēstule Nr.42, 1875.gada 4.jūlijā, kādai māsai, kas nesen bija zaudējusi savu dzīves draugu.
[195]
