Skaitļi Bībeles pravietojumos
24. oktobris, 2025 | Anna Rozenberga
Daudziem skaitļiem Bībelē ir dziļāka pravietiska vai garīga nozīme. Gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā skaitļi atklāj apslēptas domas un nozīmes, kuras bieži paliek neuzmanīgu lasītāju nepamanītas. Viscaur Bībelē sastopami vismaz 12 skaitļi, kuri izceļas īpaši – 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 10, 12, 40, 50, 70.
1 Simbolizē pilnīgu veselumu un vienotību (Efez. 4:4–6; Jņ. 17:21,22).
2 Simbolizē Dieva Vārda patiesumu; piemēram, bauslība un pravieši (Jņ. 1:45), divi vai trīs liecinieki (2. Kor. 13:1), abpus griezīgs zobens (Ebr. 4:12). Skat. arī Mk. 6:7, Atkl. 11:3. Daniēla un Atklāsmes grāmatā kopā šis skaitlis lietots 21 reizi.
3 Simbolizē Trīsvienību. Eņģeļi trīs reizes sauc “svēts” ir Tas Kungs Cebaots (Jes. 6:3). Skatīt arī Mt. 28:19 un 1. Jņ. 5:7, 8.
4 Simbolizē vispārējo patiesību, piemēram, četras debespuses (ziemeļi, dienvidi, austrumi, rietumi), četri vēji (Mt. 24:31, Atkl. 7:1, 20:8). Ap. d. 10:11 palags ar četriem stūrim simbolizē evaņģēlija vēsts sludināšanu pagāniem.
5 Simbolizē mācību. Ir piecas Mozus grāmatas (uz tām mēdz atsaukties arī, lietojot vārdus “bauslība” vai “likumi”). Jēzus mācīja par piecām gudrām jaunavām (Mt. 25:2) un izmantoja piecus maizes klaipus, lai pabarotu 5000 vīru (Mt. 14:19–21).
6 Simbolizē cilvēka pielūgsmi. Tas ir arī cilvēka skaitlis, simbolizē cilvēka sacelšanos, nepilnību, darbus un nepaklausību. Bībelē tas minēts 273 reizes, 91 reizi lietots skaitlis 60. Cilvēks tika radīts sestajā dienā (1. Moz. 1:26,31). Skat. arī 2. Moz. 31:15 un Dan. 3:1. Īpaši svarīgs šis skaitlis ir Atklāsmes grāmatā, jo 666 simbolizē zvēru: “Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši. ” (Atkl. 13:18)
7 Simbolizē pilnību. Tā var būt atsauce uz Dievu, dievišķu pielūgsmi, pabeigtību, paklausību vai atpūtu. Visvairāk Bībelē pieminētais skaitlis – pavisam 562 reizes. (Daži piemēri – 1. Moz. 2:1–4, Ps. 119:164, 2. Moz. 20:8-11). Šis skaitlis visbiežāk sastopams Bībeles pravietojumos – Daniēla un Atklāsmes grāmatā tas kopumā lietots 42 reizes. Atklāsmes grāmatā ir septiņas draudzes, septiņi gari, septiņi zelta lukturi, septiņas zvaigznes, septiņas lāpas, septiņi zīmogi, septiņi ragi, septiņas acis, septiņi eņģeļi, septiņas bazūnes, septiņi pērkoni, septiņi tūkstoši iet bojā lielā zemestrīcē, septiņas galvas, septiņi kroņi, septiņas pēdējās mocības, septiņi zelta kausi, septiņi kalni, septiņi ķēniņi.
10 Simbolizē bauslību un atjaunošanu. Šis skaitlis, protams, simbolizē arī Desmit baušļus, kuri pierakstīti 2. Moz. 20. nod. Skat. arī Mt. 25:1 (desmit jaunavas); Lk. 17:17 (desmit lepras slimnieki); Lk. 15:8 (dziedināšana, desmit sudraba monētas).
12 Simbolizē draudzi un Dieva autoritāti. 12 Israēla ciltis, 12 Jēzus mācekļi. Atkl. 4:4 pieminētie 24 (12x2) vecajie un Atkl. 7:4 pieminētie 144 000 (12x12000) arī ir dažādas skaitļa 12 formas. Jaunajai Jeruzalemei ir 12 pamatakmeņi, 12 vārti, tā ir 12 tūkstoš stadiju plata, gara un augsta (Atkl. 21. nod); koks ar 12 dažādu veidu augļiem, kurus ēdīs 12 reiz 12 000 jeb 144 000 Dieva apzīmogoto (Atkl. 22. nod.).
40 Simbolizē paaudzi un pārbaudījumu laikus. Grēku plūdu laikā lija 40 dienas (1. Moz. 7:4), Mozus tuksnesī pavadīja 40 gadus, tāpat arī Israēla bērni; Jēzus gavēja 40 dienas.
50 Simbolizē varu un svinības. Piecdesmitgades svinības (3. Moz. 25:10); Vasarsvētki bija 50 dienas pēc Kristus augšāmcelšanās (Ap. d. 2. nod.).
70 Simbolizē cilvēku vadību un lēmumus. Mozus iecēla 70 Israēla vecajos (2. Moz. 24:1); Sinedrijs (jūdu augstākā reliģiskā tiesa) sastāvēja no 70 vīriem; Jēzus izvēlējās 70 mācekļus (Lk. 10:1); Jēzus Pēterim teica piedod septiņdesmit reiz septiņas reizes (Mt. 18:21,22).
