Pārdomas par draudzes vadīšanu

Šajā, no “tedNEWS” pārpublicētajā, rakstā uzmanības centrā ir draudzes vadīšanas tēma. Lai gan Dons V. Makfarlans (Don W McFarlane) ir pensionējies un tagad dzīvo Linkolnā, Lielbritānijā, viņš turpina atsaukties draudzes aicinājumam dalīties savā gudrībā un pieredzē dažādās kalpošanas jomās. Pēdējos gados viņš ir piedāvājis vērtīgas pārdomas par vadību. Šajā rakstā viņš pievērš uzmanību draudzes administratīvajai vadībai.

Vienpadsmit lietas, ko es uzzināju, strādājot draudzes pārvaldē

Pēc piecdesmit kalpošanas gadiem, no kuriem divdesmit septiņi tika pavadīti draudzes pārvaldē un gandrīz divdesmit trīs - vietējās draudzēs, es spēju atskatīties pagātnē pārdomāti un analītiski. Dažas atmiņas rada manī siltu un jauku sajūtu, dažas ir murgainas, bet dažas izraisa tādus secinājumus kā: "Tikai Tas Kungs mani izvadīja tam cauri." Paralēli tam visam, es uzzināju dažas lietas par draudzes vadīšanu – par dažām no tām es vēlētos, kaut būtu tās iemācījies agrāk. Šajā rakstā es īsumā dalīšos ar vienpadsmit lietām, ko es uzzināju par draudzes pārvaldību un vadību, izmantojot nedaudz prozaiskus apakšvirsrakstus.

Lidojiet ar helikopteru!

Ļaujiet man ātri labot jebkādu priekšstatu, kas varētu rasties, ka adventistu draudzes administratori regulāri lido helikopteros, lai gan tas varētu izrādīties noderīgi dažās lielās teritorijās. Draudzes administratoram/vadītājam ir jābūt tādam, kuru raksturotu "helikoptera skats" uz viņa vadīto organizāciju vai nodaļu. Kamēr citi koncentrējas uz uzdevumiem viņiem uzticētajās atbildības jomās, administratoram/vadītājam ir jāskatās uz organizācijas panorāmu, lai redzētu, kur jāliek uzsvars un kur nepieciešamas izmaiņas lielākai efektivitātei.

Uzlieciet to visu brāļu pleciem!

Laiku pa laikam administratoriem rodas kārdinājums dot solījumus, kurus viņi nevar izpildīt vai kas var nostādīt viņu vadīto organizāciju sarežģītā situācijā. Draudzes vecākie var uzaicināt savienības mantzini vai prezidentu tikties ar viņiem pēc dievkalpojuma. Šajā sanāksmē administratoram tiek teikts: "Mēs esam atraduši ēku par 1 miljonu sterliņu mārciņu. Mums ir 500 000 mārciņu uz rokas, un mēs lūdzam savienību mums palīdzēt ar atlikušajām 500 000 mārciņām. Administratoram nebūtu prātīgi šādā situācijā dot apstiprinājuma solījumu, izņemot solījumu dalīties šajā lūgumā "ar brāļiem". Šādi rīkojoties, administrators pārceļ atbildību, atbildēt uz šādu personīgi saņemtu lūgumu, uz "brāļu" – kolēģu administratoru un izpildkomitejas – pleciem. Administratoram ir jābūt uzmanīgam, lai nedotu solījumus, kurus viņš pats nespēj izpildīt.

Tas nav jūsu!

Es vienmēr esmu apmulsis, kad mācītājs iepazīstina ar sevi, sakot: "Mans vārds ir mācītājs tāds un tāds." Vai viņi mainīja savu vārdu ar dzimtsarakstu nodaļas aktu, aptauju vai tamlīdzīgu procesu palīdzību? "Es esmu mācītājs tāds un tāds" ir pieņemams ievada veids. Līdzīgi - draudzes administratora vārds nav prezidents, sekretārs, mantzinis, direktors vai vadītājs. Viņiem nepieder amats, bet viņi kalpo pēc draudzes vēlēšanu apgabala gribas un ir atbildīgi savam vēlēšanu apgabalam. Ievēlēta draudzes vadītāja labā prakse ir iesaiņot savas personīgās mantas, kas tiek glabātas draudzes birojā, tā termiņa beigās, uz kuru viņš ir ievēlēts, lai jaunievēlētā persona varētu pārcelties turp pēc kongresa. Nekad nevajadzētu pieņemt, ka kāds tiks atkārtoti ievēlēts amatā.

Kādam tas ir jādara!

Kad mācītājs tiek uzaicināts strādāt par administratoru vai nodaļas vadītāju, vai tas tiek uzskatīts par paaugstinājumu? Pilnībā jāsaprot, ka nav nekāda paaugstinājuma ārpus aicinājuma būt par mācītāju. Neviens darbs draudzē nav svarīgāks par dvēseļu atvešanu pie Kristus un audzināšanu viņu centienos atspoguļot Kristus raksturu. Tomēr kādam ir jānodrošina vadība dažādos draudzes darba aspektos, un laiku pa laikam mācītāji tiek uzaicināti uzņemties šīs lomas. Kādam tas ir jādara! Mācītājam, kas kļūst par administratoru vai nodaļas vadītāju, tiek piešķirti plašāki pienākumi, nevis paaugstinājums.

Svētais Gars nesvaida institūcijas!

Es savulaik uzskatīju, ka mūsu skolas, slimnīcas, koledžas, veselīgas pārtikas rūpnīcas un izdevniecības bauda dievišķu labvēlību un līdz ar to tām ir pārsvars pār saviem laicīgajiem kolēģiem. Šo mītu sagrāva realitāte par studentu skaita samazināšanos mūsu izglītības iestādēs, veselības aprūpes iestāžu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanās pēc produktiem no mūsu veselīgas pārtikas iestādēm un izdevniecībām. Patiesība, kas dažiem draudzes vadītājiem bieži vien ir neērta, ir tāda, ka adventistu institūcijām, lai gūtu panākumus, ir jāpiedāvā kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, kas ir līdzvērtīgi vai pārāki par tiem, ko piedāvā ārējā konkurence. Elena Vaita teica, ka Svētais Gars nesvaida programmas un plānus, bet gan vīriešus un sievietes. Tas pats attiecas uz mūsu iestādēm.

Valkājiet ložu necaurlaidīgu vesti!

Vadītāja/administratora kritika ir neizbēgama. "Līderis tur atrodas, lai uz viņu šautu," kāds man reiz teica! Lai gan viņš to nedomāja burtiski, ir taisnība, ka dažkārt draudzes administratoru kritika ir pamatota. Viņiem vienmēr visu neizdosies izdarīt pareizi. Tomēr, lai viņi darbotos efektīvi, vispārīgai reakcijai uz kritiku ir jābūt tādai pašai kā uz komplimentiem – viņiem tā nav pārāk jāņem pie sirds. Lai gan konstruktīva atgriezeniskā saite ir jāuztver nopietni un jāapdomā tādā veidā, kas nāktu par labu līderim, koncentrēšanās tikai uz kritiku var viņu iedzīt izmisumā un padarīt neefektīvu. Arī komplimentus un uzslavas nevajadzētu ņemt pie sirds un uzskatīt par panākumu pierādījumu.

Saglabājiet labu kompāniju!

Nevienā daudzo draudzes pārvaldes gadu posmā es neuzskatīju sevi par gudrāko cilvēku telpā. Es diezgan agri sapratu, ka ir ļoti svarīgi pulcēt sev apkārt cilvēkus, kas ir gudrāki par mani. Līderības panākumi ir balstīti uz diskusijām un ideju pieņemšanu, sadarbību un vienprātību. Tāpēc vienmēr ir pluss, ja pie galda ir gudri cilvēki, kuriem ir mīlestība pret organizāciju un aizrautība par tās attīstību. Turklāt ir svarīgi, lai komandas locekļi noteiktos jautājumos nepiekrīt administratoram/vadītājam. Tādiem vajadzētu dot priekšroku, nevis "jā" personām, kuru vienīgais mērķis ir iegūt administratora/līdera labvēlību un nosargāt savu amatu.

 Saglabājot “status quo”, laiva tiek saglabāta stabila, bet reti aizved mūs uz vēlamo galamērķi!

Ja šodien es atgrieztos Handsvortas/Ņūtaunas rajonā Birmingemā, Lielbritānijā, kur mēs 1979. gadā kristījām vairāk nekā 100 cilvēkus un izmantotu tās pašas evaņģelizācijas stratēģijas, ko izmantojām toreiz, ir apšaubāms, ka pat 10 procenti no šī skaita šodien tiktu kristīti. 1950. gados, periodā, kas britu Septītās dienas adventistu draudzē aprakstīts kā "lielo lietu laikmets", vairāk nekā 10 000 apmeklēja Džordža Vandemana evaņģēliskās kampaņas pirmo nakti Londonā. Simtiem cilvēku nāca pie Kristus viņa kalpošanas rezultātā. 1980. gados Vandemans tika uzaicināts vēlreiz, lai vadītu kampaņu NEC, kā rezultātā kristījās mazāk nekā trīs cilvēki, neskatoties uz lielo naudas summu, kas tika iztērēta šim pasākumam. Mūsu pamatvērtības un uzskati ir stingri balstīti Dieva Vārdā, un tiem nevajadzētu mainīties, bet metodēm, struktūrām, pasniegšanas stilam, valodai un lološanas pieejām ir jāmainās līdz ar laiku, lai nodrošinātu, ka Evaņģēlijs vēl joprojām paliek Šī laika patiesība.

Izmantojiet katru iespēju svinēt!

Neatkarīgi no tā, vai tā bija viņu atbrīvošana no Ēģiptes, viņu atbrīvošana no Hamana slepkavīgās sazvērestības vai ražas novākšanas laiks, ebreji nekad nepalaida garām iespēju svinēt Dieva labestību savā dzīvē. Svinības paturēja viņu acu priekšā Dieva žēlastību un apsolījumus un cerību uz brīnišķīgu nākotni. Draudzei arī ir jāizmanto katra iespēja svinēt Dieva vadību un svētības. Tas stiprina ticību, stiprina apņēmību un nodod nākamajai paaudzei mūsu attiecību ar Kristu aizrautību. 2000. gada priekšvakarā Dienvidanglijas savienība noīrēja Karalisko Alberta zāli, lai svinētu kristietības 2000 gadus. Šis pasākums joprojām silti un sirsnīgi rezonē daudzos, kas to apmeklēja. Svinīgiem pasākumiem, piemēram, telts sanāksmēm un sadraudzības dienām, ir līdzīga ietekme.

Neniciniet mazo sarkano lapsu!

Leģendārajā stāstā lielākā daļa meža dzīvnieku pūci apstiprināja par savu jauno valdnieku. Vienīgā atšķirīgā balss bija mazās sarkanās lapsas balss. Viņa teica pārējiem dzīvniekiem, ka tā nav laba ideja, ka pūce kļūtu par viņu valdnieku, jo viņa nevar skaidri redzēt dienasgaismā. Uz viņu sakliedza un to padzina. Priecājoties par jaunā valdnieka izvēli, dzīvnieki apmeklēja pūci viņas mājās un pastāstīja tai par savu lēmumu. Pūce bija sajūsmā un pieņēma viņu uzaicinājumu vadīt viņus gājienā. Gājiens beidzot nonāca pie šosejas. Par pārsteigumu pārējiem dzīvniekiem, pūce sāka iet pa šosejas vidu, tomēr, tās izslavētās gudrības dēļ, viņi tai pievienojās. Drīz vien pa šoseju brauca kravas automašīna, kas viņus visus saspieda līdz nāvei. Vienīgais izdzīvojušais bija mazā sarkanā lapsa. Kad viņa apskatīja posta vietu, tā atkārtoja: "Es viņiem teicu, ka dienas gaismā viņa nevar skaidri redzēt, bet viņi mani neklausīja." Bieži vien draudzes vai komitejas loceklis, kurš ir viskautrīgākais un mazāk izglītotais, ir tas, kurā mājo vislielākā gudrība.

Paturiet galu savā redzeslokā!

Draudzes administrēšana ietver daudzas kustīgas daļas – darbinieku vadību, institūciju pārraudzību, stratēģisko plānu formulēšanu, iesaistīšanos pastorālajā un evaņģēlija darbā, pasākumu plānošanu un vadīšanu, komisiju vadīšanu vai apmeklēšanu, ārkārtas jautājumu vai neparedzētu situāciju risināšanu, saskarsmi ar plašu sabiedrību, atbildēšanu uz draudzes locekļu jautājumiem un sūdzībām. Tipiska savienības prezidenta darba nedēļa var būt līdz pat astoņdesmit stundām ilga. Ir tik ļoti viegli aizrauties ar ikdienas uzdevumiem, kas saistīti ar viņa lomu draudzē, ka administrators aizmirst par to, ka viņš vai viņa ir iesaistīti dievišķi ieceltā pasākumā, caur kuru Dievs strādā, lai atjaunotu cilvēci tās likumīgajā vietā kosmosā. Ja tas tiek paturēts prātā, administrators, visticamāk, atradīs milzīgu prieku un piepildījumu savā darbā.
 

No angļu valodas tulkoja un publicēšanai sagatavoja Eva Šmideberga