„Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis” 1. Pētera 4:7.
Gals ir tuvu, un mums jābūt sagatavotiem uz to, kas mūs sagaida.
Mūsu dzīvei kopā ar Kristu jābūt apslēptai Dievā. Mums nepieciešams
Svētā Gara audzinošais darbs.
Būt priecīgiem ir mūsu priekšrocība. Redzot, cik akli un kļūdaini ir
daudzi mūsu brāļi, es reizēm tieku kārdināta ļauties nomāktības
sajūtai. Man sāp sirds, domājot par nenosvērtajiem cilvēkiem, kas
pazaudējuši savu pareizo stāju. Kaut Kungs izklīdinātu nenoteiktības
mākoņus, lai virsroku gūtu patiesība un taisnība! Liekas gandrīz
neticami, ka viltības varai var būt tāds spēks. Man žēl šo cilvēku,
tomēr viņu atstātais iespaids uz citiem ir tik spēcīgs, ka man jānodreb.
Mūs gaida vētraina nākotne, tomēr ar mums ir Kāds, kas varens visu
pārvarēt.
Reizēm, kad pie debesīm ieraugu mākoni, es negribot izsaucos: „Nāc,
Kungs Jēzu, un nāc drīz!” Tāds laiks kā šis atklāj raksturu. Es ilgojos
redzēt ienaidnieka varu salauztu. Tomēr neļausim savai ticībai
samazināties! Vienīgo patieso iepriecu es atrodu, raugoties pāri šai
cīņai un skatot beigu uzvaru, Dieva godības spožuma atstarošanos
uzvarētājos. Pravietojumi runā par šīs cīņas drošo iznākumu, un ticībā
mēs to jau varam redzēt. Es ilgojos īstenībā redzēt to, ko Kungs man
rādījis atklāsmēs.
Zemei tiek atrauts Dieva Gara savaldošais spēks. Mūsu darbs jāpadara
ātri. Jādara viss mūsu spēkos esošais, lai glābtu dvēseles no nāves.
Drīz Kungs, Debesu Dievs, uzcels Savu valstību, kas nekad netiks
iznīcināta. Tagad mums pienācis laiks izveidot šķīstu, Debesīm derīgu
raksturu. Darbs kļūs arvien nopietnāks un intensīvāks, un tā līdz pat
galam. Mums vajadzīga lielāka ticība. Mums jālūdz un jābūt modriem.
Jau nedēļām ilgi es jūtos kā kūlīšiem piekrauti rati, ne tāpēc, ka
man vismazākā mērā būtu jāšaubās par darbu, ko Dievs man devis, ne arī
tāpēc, ka man būtu kaut kāda vēlēšanās izvairīties no atbildībām, kuras
Viņš man uzlicis, bet sirds man sāp to cilvēku dēļ, kas staigā maldu
aklumā, kas zaudējuši izšķiršanas spējas un kas nevar atšķirt patiesību
no maldiem.
Vēstule Nr.226., 1906.gada 8.jūlijā, vecākajam sludinātājam
Batleram, kas ilgus gadus sastrādāja ar Dienvidu Ūniju, būdams savā
laikā arī tās priekšsēdētājs.
[199]
