„Ka mūsu dēli izaug savā jaunībā kā kupli zaļojoši dēsti, mūsu meitas
lai būtu kā stūra stabi skaisti veidotajās piļu celtnēs!” Psalmi
144:12.
Mēs kā rupji akmeņi ar Patiesības cirtni tiekam izcirsti no pasaules
akmeņlauztuves un ielikti Dieva darbnīcā. Kas patiesi tic Kristum kā
savam personīgajam Pestītājam, tas ievēros, ka Patiesība pie viņa padara
kādu noteiktu darbu. Viņa ticība ir darbīga ticība, kas izpaužas
mīlestībā un šķīsta dvēseli. Kungs Jēzus par mums ir samaksājis
atpirkšanas maksu. Viņš atdeva Pats Savu dzīvību, lai tie, kas Viņam
tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Kas patiesību pieņem ticībā,
tie liecinās par viņu dzīvē īstenotās ticības labumu. Raugoties uz Jēzu,
savas ticības Iesācēju un Pabeidzēju, tie pastāvīgi augs un
attīstīsies. Mēs paši nespējam radīt ticību, tomēr, sastrādājoties ar
Kristu, mēs varam veicināt ticības izaugsmi un tās uzvaru…
Kristus darbs cilvēka sirdī neiznīcina Viņa spēku. Kristus vada,
stiprina, padara cēlu un svēto visas dvēseles spējas. Tikai personīgi
iepazīstoties ar Viņu, mēs pasaulei varam attēlot Viņa raksturu. Jānis
saka: „Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva vaļu palikt par Dieva bērniem,
tiem, kas tic Viņa Vārdam” Jāņa 1:12. Un vēl: „No Viņa pilnības mēs visi
esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību” 16.p.
Kristus jāparāda arī mājas dzīvē. Liela atbildība gulstas uz tēvu un
māti, jo no viņiem prasīs atskaiti par viņu bērnu pareizu pamācīšanu.
Viņiem jārunā laipni ar tiem, jābūt pacietīgiem, vērīgiem un pastāvīgi
jālūdz, lai Kungs veidotu viņu bērnu sirdis. Tomēr, lūdzot Dievu, lai
Kungs veidotu viņu raksturus, tēvam un mātei jādara sava daļa, ar savu
dzīvi iespaidīgi attēlojot bērniem dievišķo Priekšzīmi. Dievs no jūsu
rokām nepieņems paviršu, šad un tad darītu darbu. Jūsu bērni ir Dieva
mantojums, un Debesu eņģeļi vēro kā vecākus, tā bērnus, vai tie
sadarbojas ar Dievu, veidojot raksturus pēc dievišķā Parauga. -
Manuskripts Nr.32, 1894.gada 29.jūlijā.
[220]
