„Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu par
vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās
dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no
ticības” Ebrejiem 11:7.
Noa izturīgā ticība kopā ar viņa darbiem notiesāja tā laika pasauli.
Viņš ne tikai sludināja tagadējo patiesību attiecībā uz to laiku, bet
arī īstenoja dzīvē katru sniegto svētrunu. Ja arī viņš nekad nebūtu
pacēlis balsi brīdinājumiem, tomēr viņa darbi, viņa svētais raksturs
samaitātības un bezdievības vidū būtu kā nosodoša svētruna viņa laika
neticīgajiem un izlaidīgajiem ļaudīm. Viņš Kristum līdzīgā pacietībā un
lēnprātībā panesa izaicinošus apvainojumus, nievājošas piezīmes un
izsmieklu. Viņa balss bieži bija dzirdama, pienesot lūgšanas Dievam, lai
Viņš dotu Savu spēku un palīdzību, ka varētu pildīt visas Dieva
pavēles. Šis spēks nosodīja neticīgos.
Tad pienāca diena, kad vainīgā cilvēce pēdējo reizi dzirdēja Noa
lūdzošo aicinājumu. Viņš vēlreiz tos lūdz piegriezt vērību brīdinājuma
vēstij un meklēt patvērumu šķirstā. Viņš lūdzoši izstiepj savas rokas,
un viņa balsī dzirdama līdzjūtība.
Ar asarām acīs un drebošām lūpām viņš tiem saka, ka viņa darbs ir
padarīts. Bet pār Nou gāžas skaļi, rupji smiekli, zobgalības un vēl
spēcīgāki apvainojumi. Viņš dzird, ka viņu nosauc par jūsmotāju,
fanātiķi un ārprātīgo. Viņš atvadās no tiem, ieiet ar savu ģimeni
šķirstā, un Dievs aizver durvis. Durvis, kas Nou ieslēdza šķirstā,
pasauli izslēdza ārpusē. Noa dienās bija aizvērtas un Dievs tās
aizslēdza. Līdz tam laikam bija atvērtas durvis, pa kurām vecās pasaules
iedzīvotāji, ja tie ticētu Dieva sūtītajai vēstij, varētu atrast savu
patvēruma vietu. Bet tagad šīs durvis bija aizslēgtas, un neviens
cilvēks nevarēja tās atdarīt. Pārbaudes laiks bija beidzies.
Dieva lielā pacietība bija beigusies, ieraksti Dieva rēķinu grāmatā
bija apkopoti, netaisnības kauss bija pilns. Žēlastība izbeidzās, un
taisnība paņēma atriebības zobenu.
Noa laikā bija šādas aizslēgtas durvis. Aizslēgtas durvis bija arī
neticīgajiem Sodomas izpostīšanas laikā, bet atvērtas durvis bija Latam.
Ar aizslēgtām durvīm sastapās arī Tīras iedzīvotāji un Jeruzalemes
iedzīvotāji, kas neticēja, bet pazemīgajiem ticīgajiem un Dieva
paklausīgajiem ļaudīm durvis bija atvērtas. Tā tas būs arī laiku beigās.
- Manuskripts Nr. 17, 1885. gada 14. augustā, „Pārdomas uz kuģa klāja”.
[236]
