„Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs” 1. Mozus 1:31.
Dabā Dievs runā ar mums. Viņa balsi mēs dzirdam, raugoties dabas
skaistumā. Viņa godību redzam skaistajās lietās, ko veidojušas Radītāja
rokas. Mēs stāvam un aplūkojam Viņa darbus, kuras no mums nešķir nekāds
plīvurs. Šīs lietas mums devis Dievs, lai, raugoties Viņa roku darbā,
mēs varētu iepazīt Viņu.
Kā Savas mīlestības apliecinājumu Dievs mums devis visas šīs lietas.
Kungs mīl skaistumu, un, lai sniegtu mums gandarījumu, Viņš devis
skaisto dabu. Līdzīgi kā vecāki cenšas nolikt skaistas lietas savu
mīļoto bērnu priekšā. Kungs vienmēr priecājas, ja mēs esam laimīgi.
Kungs šo zemi bagātīgi apveltījis ar skaistām un derīgām lietām, kaut
arī grēks tās padarījis nepilnīgas. Ziedu brīnišķās krāsas mums stāsta
par Viņa maigo mīlestību. Tām ir sava valoda, kas liek mums atcerēties
vareno Dievu – Devēju.
Mēs cauri dabai varam redzēt vareno Dievu. Savu raksturu Dievs
atklāj skaistajos kokos, krūmos un ziedos. To var pielīdzināt
visskaistākajām lilijām, rozēm un neļķēm. Man patīk skatīties uz Dieva
radītajām lietām dabā, jo uz tām redzams Viņa rakstura nospiedums. Viņš
tās mums devis, mīlot mūs, un Viņš vēlas, lai mēs par tām priecātos.
Tāpēc nepielūgsim dabas skaistās lietas, bet raudzīsimies caur tām uz
dabas Dievu un pielūgsmē tieksimies pretī visa laba Devējam! Lai šie
skaistie mīlestības liecinieki piepilda Dieva nodomu un velk mūsu sirdis
Viņam tuvāk, lai tās tiktu piepildītas ar Viņa rakstura skaistumu un
apbrīnotu Viņa laipnību, līdzjūtību un neizsakāmo mīlestību.
Dievs ir labs un ļoti slavējams. Viņa žēlastība bagāti izlejas par
mums. Visapkārt ap mums Viņš izkaisījis Savas mīlestības lieciniekus.
Pagāni var trakot un izdomāt visādus niekus, bet Kungs paliek nemainīgs.
Mūžīgo kalnu stiprumu Viņš nolicis par drošu patvērumu Saviem ļaudīm.
Saviem apspiestajiem un vajātajiem bērniem Viņš sagādājis kalnus un
alas. Mēs varam dziedāt: „Dievs ir mans Patvērums un īsti varens Palīgs
bēdu laikā.” Viņš veidojis augstos kalnus un mūžīgos pakalnus – uz Viņu
mēs varam raudzīties. - Manuskripts Nr. 100, 1898. gada 20. augustā,
„Caur dabu pie dabas Dieva”.
[242]
