„Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā…, jo viņš ir melis un melu tēvs” Jāņa 8:44.
Mums visiem jāzina, ka eksistē kritušais eņģelis, kas Debesu pulku
vidū tika godāts kā tuvākais Kristum. Viņa pieviļošais darbs tika veikts
tādā slepenībā, lai zemāk stāvošie eņģeļi domātu, ka viņš ir Debesu
valdnieks. Sātans iekārtoja tā, it kā starp eņģeļiem būtu radušās visas
sliktās Debesīs radušās aizdomas, lai gan viņš pats bija tas, kas
ierosināja šīs domas, kurām eņģeļi nekad nebūtu nodevušies, ja viņš tās
nebūtu pamodinājis. Viņš veikli tās pienesa Dievam it kā no eņģeļiem
nākušas, lai gan visas tās sākās no paša sātana…
Tā kā viņš savas viltīgās aizdomas nevarēja iepotēt Kristum, viņš
nolēma graut tā autoritāti ar nepatiesiem ziņojumiem un apgalvojumiem.
Iznākumā Debesīs izcēlās karš, un sātans no turienes tika izraidīts.
Viņš kļuva par visnāvīgāko Kristus ienaidnieku. Visos iespējamos veidos
viņš pastāvīgi centās darboties pretī Kristus lielajam dvēseļu glābšanas
darbam.
Debesu pagalmos Kristus centās pārliecināt sātanu par viņa
briesmīgajiem maldiem, līdz ļaunais kopā ar saviem piekritējiem atklāti
sacēlās pret pašu Dievu. Tagad augstais eņģelis pieprasīja sev tiesības
un stāvokli, kas augstāks kā Kristum. Izraidīts no Debesīm, viņš nonāca
uz šo zemi, apņēmies strādāt pretī Kristum. Viņam nedraud briesmas
pazaudēt paša pieviltos eņģeļus. Viņš tos sapulcinājis zem sava karoga
cīņai pret Dieva Dēlu.
Kad uz šo pasauli atnāca Kristus, sātans Viņam visur sekoja,
cenzdamies iznīcināt Viņa darbu. Kristum dziedinot slimos un
apbēdinātos, sātans bija tur, lai, cik vien iespējams, apgrūtinātu Viņa
dvēseļu glābšanas darbu…
Kad ļaudis, pamodināti un pārliecināti par draudošajām briesmām,
sāka jautāt: „Ko lai es daru mūžīgās dzīves iemantošanai?” arī sātans
bija tur, pamudinādams priesterus un valdītājus pretoties Pestītāja
darbam un šķērsot Viņa ceļu. Tomēr Kristus vienmēr izrādījās pārāks par
sātanu. Norādams sātaniskos spēkus, Viņš atbrīvoja nabaga dvēseles,
kuras bija saistītas ļaunā važās. - Vēstule 292. 1906. g. 4.sept., Dr.
D.H. Kresam un viņa dzīves biedrei Sidnejas sanatorijā, Austrālijā.
[257]
