„Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva savu mantu” Mateja 25:14.
Mūsu dzīves laiks ir dārgs, un vajadzētu pārdomāt ikkatru soli. Mēs
noteikti, ja vien to vēlamies, varam iet caur dzīvi pareizā garā un
paveikt darbus, kurus par labiem atzīs Kungs, un kas pastāvēs visā
mūžībā. Dzīvot ar apziņu, ka par mūsu laiku, talantiem un mūsu iespaidu
būs jādod atskaite Dievam, ir ārkārtīgi svarīga doma. Izlietotie
talanti, kurus neaprok zemē, ir ļoti vērtīga manta. Mēs nedrīkstam
apslēpt savus talantus, jo šīs dāvanas Dievs mums uzticējis, lai mēs tās
izlietotu gudri, lai tās koncentrētu Viņa darbā, un, Viņam atnākot,
Viņš savu īpašumu varētu saņemt līdz ar augļiem.
Cilvēkam uzticēto talantu izlietošanā Dievs nevienu nav aicinājis
atteikties no personīgas atbildības, lai ar tiem kāds cits rīkotos viņa
vietā. Katram cilvēkam Dievs devis savu darbu, un cilvēks ir atbildīgs
Dievam par to, kā šis darbs tiek padarīts. Cilvēks, kas saņem lielo
mantu, ko Dievs tam uztic, nevar šos talantus nodot citam. Neviens
cilvēks nevar nodot savu iespaidu kādai citai personai, lai tā ar to
kalpotu viņa vietā, ne arī teikt, lai tā domātu un spriestu viņa vietā.
Mēs ikkatrs atrodamies Dieva darbā. Viņš ir mūsu Skolotājs, un
ikkatra Viņa sniegtā mācība jācienī un jāīsteno dzīvē. Mēs esam aicināti
atskaitīties par saviem talantiem nevis cilvēkiem, bet gan Dievam. Mūsu
prātu, sprieduma spējas, taktu un gudrību, visu mums devis Dievs, lai
mēs šīs dāvanas izkoptu un izmantotu. Un Dievs ir Tas, Kas prasīs no
mums atskaiti par viņu izlietošanu…
Dzīves laiks ikkatrā gadījumā ir pārpilns ar kārdināšanām, un tikai
ticībā Jēzum Kristum mēs visos vajadzības brīžos atradīsim žēlastību un
palīdzību. Ikkatram strādniekam jādzīvo sava dzīve un jāveido savs
raksturs. Jebkurš dzīves periods, gadiem aizejot, sniedz kādas īpašas
darba iespējas, un jāizmanto katrs gads vislabākā veidā, izlietojot
cilvēcīgās spējas. Tā ar dievišķā spēka palīdzību notiks iešana uz
priekšu un uz augšu pa drošu taku, soli aiz soļa Debesu virzienā. -
Manuskripts 28. 1896. g. 4. okt., „Tiem, kas iesaistīti kalna svētrunas
publicēšanā”.
[287]
