„Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko
Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis
dzīvus līdz ar Kristu… un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un
paaugstinājis Debesīs” Efeziešiem 2:4-6.
Kur ir Dieva Gars, tur ir lēnprātība, laipnība, pacietība un
iecietība, kas atgādina Kristu. Bet neatgriezts cilvēks nevar uzrādīt
šādus augļus. Tādiem cilvēkiem, jo mazāk viņi izprot savu patieso
stāvokli un jo vairāk tie paļaujas paši uz sevi, jo lielāka ir viņu
tiešā vajadzība pazemot sevi Dieva priekšā. Jo vairāk tie apgalvo, ka
viņus vada Dievs, jo augstprātīgāk tie paceļas pāri līdzās esošajiem
cilvēkiem, jo nespējīgāki pieņemt rājienu, jo nepacietīgāki viņi ir
pretošanās gadījumos un jo mazāk viņi izjūt padoma vajadzību. Tā vietā,
lai būtu lēnprātīgi un laipni, neliktu sevi lūgties, bagāti žēlastībā,
mīlestībā un labos augļos, tie ir prasoši un tiranizējoši. Tā vietā, lai
būtu čakli dzirdēt un lēni runāt, tie ir kūtri uzklausīt, bet čakli
runāt.
Viņi ne no viena nav labprātīgi mācīties. Viņi ir dedzīgi un
aizrautīgi. Pat viņu izskata un izturēšanās veids pauž nesavaldīgu
dedzību un stūrgalvīgu apņēmību. Viņi runā un rīkojas tā, it kā gribētu
izņemt darbu no Dieva rokām un paši iznest spriedumu pār ļaudīm, kas,
pēc viņu domām, rīkojas nepareizi.
Īsts Kristus māceklis centīsies atdarināt Priekšzīmi. Viņa mīlestība
vadīs to pie pilnīgas paklausības. Viņš mācīsies darīt Dieva prātu virs
zemes, tāpat kā tas tiek darīts Debesīs. Cilvēks, kura sirdi vēl arvien
aptraipa grēks, nevar būt čakls labos darbos; viņš necenšas rūpīgi
atturēties no ļauna, nav modrs un neuzmana savus motīvus un savu
uzvedību, dedzīgi necenšas valdīt par savu nevaldāmo mēli; viņš rūpīgi
netiecas aizliegt sevi un pacelt Kristus krustu. Šīs nabaga piekrāptās
dvēseles neievēro pirmos četrus dekaloga priekšrakstus, kas nosaka
cilvēka pienākumus pret Dievu, un neievēro arī pēdējos sešus Baušļus,
kas noteic cilvēka pienākumus pret līdzcilvēkiem.
Gara augļi, kas valda sirdī un pārvalda dzīvi, ir mīlestība, prieks,
miers, pacietība, laipnība, sirsnīga žēlastība un pazemīgs prāts. Īsts
ticīgais staigā Gara vadībā, un Dieva Gars mājo viņā. - Manuskripts 1.
1878. g. 9. okt. „Grūtības draudzē.”
[292]
