„Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu
spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns” Salamans
Mācītājs 12:14.
Kungs drīz nāks debesu padebešos, lielā godībā un spēkā. Vai
Patiesība, kas saistās ar šo notikumu un nepieciešamo sagatavošanos, nav
pietiekoši skaidra, lai liktu mums svinīgi pārdomāt savu pienākumu? Šī
lieta skaidri un nepārprotami jātur ļaužu acu priekšā. „Cilvēka Dēls
nāks savā godībā… Un visas tautas tiks sapulcētas Viņa priekšā” Mat.
25:31.32.
Pasniedziet Patiesību, kas nepieciešama katrai draudzei, lai
sasniegtu mērķi, un šis mērķis ir tiesa ar tās mūžīgo spriedumu un algu.
Dievs katram cilvēkam atmaksās saskaņā ar viņa darbiem. „Enohs,
septītais pēc Ādama, ir sludinājis sacīdams; „Redzi, Kungs nāk ar daudz
tūkstošiem Savu svēto tiesāt visus un sodīt visus” Jūdas 14. un 15. p.
Un Salamans, izsakot savu aicinājumu un sniedzot deklarāciju kā
taisnības sludinātājs, runā par nākošo tiesu. Viņš saka: „Gala iznākums
no visa ir šāds – bīsties Dievu un turi Viņa Baušļus, jo tas pienākas
katram cilvēkam. Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto,
pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai
ļauns” Sal. Māc.12:13.14.
Mums ir daudz svarīgu un svinīgu Patiesību, kas jāsludina no Dieva
Vārda, un nav vajadzības pēc cilvēcīgās niecības izgudrotām un
izstrādātām teorijām, lai tad tās pasniegtu Dieva ganāmpulkam kā
pārbaudošas Patiesības. Kāda daļa pelavām ar kviešiem?
Pēdējā tiesa ir vissvarīgākais un godbijību iedvesošākais notikums.
Tai jānotiek visa Visuma priekšā. Tēvs visu tiesu nodevis Kungam Jēzum.
Viņš pasludinās atalgojumu tiem, kas izturējušies lojāli pret Jehovas
likumiem. Dievs tiks pagodināts, un Viņa pārvaldības veids attaisnots un
slavēts, un tas viss notiks nekritušo pasauļu klātbūtnē. Dieva
valdīšana tiks attaisnota un slavēta visplašākā veidā. Tiesa netiks
spriesta tikai kādai atsevišķai personai vai tautai, bet visai pasaulei.
Ak, kāda pārmaiņa tad notiks visu radīto būtņu prātos! Tad visi
ieraudzīs mūžīgās dzīves vērtību. – Vēstule 131. 1900. g. 14. oktobris.
Vecākajam E. Dž. Danielsam.
[297]
