„Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu
dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsība būs kā gaiša
pusdiena” Jesajas 58:10.
Attiecībā uz Jēzus mīlestību tagad visur valda nepareizi un
pieviļoši uzskati – ka mums tagad tikai jārunā par Jēzus mīlestību, ka
ticība Jēzum ir viss, kas mums vajadzīgs – tomēr šīs dvēseles jāpamāca,
ka Jēzus mīlestība sirdī vadīs pie pazemīgas dzīves un paklausības
visiem Viņa baušļiem. „Kas saka: „Es viņu esmu atzinis,” bet netur Viņa
baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības” 1.Jāņa 2:4. Jēzus mīlestība,
kas nesniedzas tālāk par lūpām, neizglābs nevienu dvēseli, bet kļūs par
ļoti pieviļošu maldu. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais
Zviedrijas apmeklējums”, dienasgrāmata.
Daži, kas apgalvo, ka mīl Jēzu, ir krāpnieki, un visa viņu reliģija
ir tikai kalpošana ar lūpām. Tā nepārveido raksturu. Tā nenorāda uz
žēlastības iekšējo darbu. Pie tādiem cilvēkiem nav redzams, ka tie
jebkad Kristus skolā būtu mācījušies lēnprātību un sirds pazemību. Ar
savu dzīvi un raksturu tie nerāda, ka nes Kristus jūgu vai ceļ Viņa
nastas. Viņi nesasniedz tiem Dieva Vārdā doto standartu. Viņu dzīve savā
skaidrībā nelīdzinās Kristus dzīvei. Caur Viņa Garu tie nekļūst dziļāki
un cēlāki. Viņi nav iepazinušies ar Patiesības ceļu un atrodas to
skaitā, kas sacīs: „Kungs, Kungs, atver mums, mēs esam uz ielām
mācījuši. Mēs esam daudz brīnumus veikuši.” Bet Kristus tiem sacīs: „Es
nekad jūs neesmu pazinis; ejiet prom no Manis, jūs netaisnības darītāji”
Mat.7:23.
Tie, kas atmet Bībeles patiesības, aizbildinās ar to, ka viņi mīlot
Jēzu. Bet, kas mīl Jēzu, tie šo mīlestību atklās, paliekot par Viņa
paklausīgiem bērniem. Tie būs vārda darītāji, ne tikai klausītāji. Tie
vienmēr neaizbildināsies ar vārdiem: „Viss mūsu darbs ir mīlēt Jēzu.” Tā
tas ir šī jēdziena vispilnīgākajā izpratnē, bet viņi to neaptver un
netiecas pēc vispilnīgākās izpratnes. Ticēt Jēzum nozīmē pieņemt Viņu
par savu Glābēju un savu Priekšzīmi. Visiem jāsavienojas ar Jēzu tik
cieši, kā zars ir savienots ar dzīvo vīnakoku. Tie paliek Jēzū, un Jēzus
paliek viņos, un tie ir Viņa Vārda darītāji, Viņa dievišķās dabas
līdzdalībnieki. - Manuskripts 26. 1885.g. 17.okt., „Pirmais Zviedrijas
apmeklējums”, dienasgrāmata.
[300]
