„Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi” Psalmi 37:25.
Es ļoti skumstu par tavu slimību un tavām ciešanām. Pieķeries Tam,
Kuru tu šos daudzos gadus esi mīlējusi un Kam tu esi kalpojusi! Viņš
atdeva savu dzīvību par pasauli, un Viņš mīl ikvienu, kas uzticas Viņam.
Viņš jūt līdzi tiem, kam uzbrūk slimības. Viņš izjūt katru sāpju
dūrienu, kas jāizcieš Viņa mīļotajiem. Tikai dusi Viņa rokās un zini, ka
Viņš ir tavs Pestītājs, tavs vislabākais Draugs, un, ka Viņš tevi nekad
neatstās un nepametīs! Tu tik daudzus gadus uz Viņu esi paļāvusies, un
tava dvēsele var dusēt cerībā.
Tu iziesi kopā ar citiem uzticīgajiem, kas viņu ir mīlējuši, lai
triumfējošā balsī slavētu Viņu. Viss, ko tu tagad vari darīt, ir dusēt
Viņa mīlestībā. Nebēdājies un neuztraucies! Jēzus tevi mīl, un tagad,
kad tu esi kļuvusi vāja un tev jācieš, Viņš tur tevi Savās rokās, kā
mīlošs tēvs tur savu mazo bērnu. Uzticies Viņam, Kam tu esi ticējusi!
Vai Viņš tevi nav mīlējis un par tevi rūpējies visā tavā dzīves laikā?
Tikai dusi tev dotajos dārgajos apsolījumos!
No laika iesākuma lielais žēlastības plāns paredz, lai ikkatra
apbēdināta dvēsele uzticētos Viņa mīlestībai. Tagad, kad tavu prātu moka
šaubas, tu jutīsies droša tikai tad, ja neuzticēsies jūtām, bet
dzīvajam Dievam. Viss, ko Viņš no tevis prasa, ir, lai tu uzticētos
Viņam, atzītu Viņu par uzticīgo Glābēju, Kas tevi mīl un, Kas tev ir
piedevis visas tavas kļūdas un maldus…
Es esmu pamācīta tev sacīt, ka Viņš ir piedevis visus tavus grēkus
un ietērpis tevi Savas taisnības baltajās drēbēs. Viss, ko Viņš no tevis
prasa, ir dusēt Viņa mīlestībā. Viņš tevi ir ņēmis Savā apgādībā. Tu
esi cīnījusies Kunga Jēzus Kristus cīņu, tu esi turējusi ticību, un no
šī brīža tev ir nolikts dzīvības vainags, kas būs tavs atalgojums tajā
dienā, kad dzīvība un nemirstība tiks dota visiem, kas turējuši ticību
un nav aizlieguši Pestītāja vārdu.
Ja tavu prātu sedz mākoņi, tad tas nav pierādījums, ka Kristus
nebūtu tavs dārgais Pestītājs. Tagad, kad tev uznākusi vecuma bērnība,
Viņš tāpat tevi uzskata par savu bērnu…
Dusi Viņa mīlestībā, mana māsa… uzticies Tam, kas aizvadītajās
dienās tev palīdzējis stipri turēties pie ticības! - Vēstule 299.
1904.g. 31.okt. „Manai mīļajai vecumu aizsniegušajai māsai.”(Harci)
[314]
