„Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma,
meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot” Apustuļu darbi 17:11.
Starp tiem, kuri meklēja patiesību, kad pagāja noteiktais laiks
1844. gadā (22.oktobrī), bija mans vīrs, vecākais sludinātājs Džosefs
Beitss, garīdznieks Pīrs, vecākais sludinātājs Edsons – cēls, godīgs un
skaidri domājošs cilvēks, un daudzi citi, kuru vārdus es tagad nevaru
atcerēties. Šie ļaudis satikās mūsu nopietnajās sapulcēs un meklēja
patiesību kā apslēptu mantu.
Es biju kopā ar viņiem, un mēs pētījām Rakstus un sirsnīgi lūdzām,
jo mēs sapratām, ka mums jāiepazīst Dieva patiesība. Bieži mēs palikām
kopā līdz vēlai naktij, un reizēm visu nakti, pētīdami Vārdu un lūgdami
pēc gaismas. Kad mēs gavējām un lūdzām, pār mums nāca liels spēks. Es
tomēr nevarēju saprast brāļu domu gājienu. Mans prāts bija it kā
aizslēgts, un es nevarēju izsekot pētāmai vielai. Tad pār mani nāca
Dieva Gars, man tika dots pilnīgs izskaidrojums par pētāmo tekstu ar
norādījumu uz to, kāda nostāja mums jāieņem attiecībā uz patiesību, un
kāds ir mūsu pienākums.
Man skaidri tika parādīta iezīmētā līnija, sākot no tā laika līdz
laikam, kad mēs ieiesim Dieva Pilsētā, un es nodevu brāļiem tās
instrukcijas, kuras Kungs man bija devis. Viņi saprata, ka bez atklāsmes
es nebiju spējīga izprast šis lietas. Un man doto atklāsmi viņi pieņēma
kā tieši no Ddebesīm nākošu gaismu. Stipri tika nopamatoti mūsu ticības
galvenie punkti, kā mēs tos arī tagad turam. Skaidri bija izteikts
punkts pēc punkta, un visi brāļi savā starpā nonāca pie vienprātības.
Visa ticīgo kopa tika savienota patiesībā. Bija arī tādi, kas nāca
ar svešām mācībām, bet mēs baidījāmies ar tiem sastapties. Svētā Gara
atklāsme brīnišķi bija nopamatojusi mūsu atziņas…
Pēc kāda laika, kad jau bija piedzimis mans otrais dēls (1849.g.),
mēs nonācām lielā apjukumā attiecībā uz dažiem mācības punktiem. Es
lūdzu Kungu atvērt manu prātu, lai varu izprast Viņa Vārdu. Pēkšņi man
likās, ka tieku apņemta ar skaidru, jauku gaismu, un kopš tā laika
Raksti man ir atvērta Grāmata. - Manuskripts 135. 1903.g. 4.nov., „Mūsu
ticības pamatu nostiprināšana.”
[318]
