Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368 PrevNext

20. novembris - debesu priekšnojauta

„Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: „Redzi, visu Es daru jaunu.” Tad Viņš teica: „Raksti! Jo šie vārdi ir uzticami un patiesi” Atklāsmes 21:5.
Šī rīta sapulcē (Mičiganas štatā, Betlkrīkas sanāksmē) mēs noklausījāmies sniegtajās liecībās, un, kad dziedāja pēdējo himnu: „Kad mēs tiksimies, lai nekad vairs nešķirtos” – es gandrīz aizmirsu, kur atrodos. Domās es pārcēlos uz otru krastu tajā dienā, kad Dieva pilsētā, apkārt lielajam, baltajam tronim būs sapulcēta milzīga sanāksme un atpestītie dziedās par uzvaru, slavējot Dievu un slavējot Jēru. Mani pārņēma brīnišķi svinīga izjūta, sirds saviļņojās, un es nevarēju aizturēt asaras. Ak, cik laimīgi mēs būsim, sanākot ap šo troni, ietērpti baltajās Kristus taisnības drēbēs. Nebūs vairs bēdu, nebūs vairs šķiršanās, un mēs varēsim baudīt mieru, baudīt laimi, dzīvojot godībā nebeidzamos mūžības laikmetos. Cik laimīgi, cik ļoti laimīgi ļaudis mēs būsim!
Tagad padomāsim par tādām pat priekšrocībām šeit. Domājot par mūsu Pestītāja bezgalīgo upuri, kura nopelnā mēs varam kļūt Dieva bērni un ķēnišķīgās ģimenes locekļi, domājot par mūsu augsto stāvokli, ka visas šīs priekšrocības būs mūsu daļa, un tās var būt mūsu daļa katru dienu jau šeit, ka mums tiks dotas Dieva dēlu un meitu tiesības, kā gan kāds no mums var vēl gausties un justies neapmierināts? Kā gan kāds no mums var vēl kurnēt? Kā tādas domas var nākt mūsu sirdī?
Mums jābūt vispateicīgākiem cilvēkiem uz šīs zemes. Mūsu laime atkarīga no mūsu ticības Dievam, no mūsu uzticēšanās Viņam. Un tagad, padomājot par mūsu cerību, par mūsu ticību, kas iesniedzas citā pasaulē, ja zinām, ka tā turpināsies nebeidzamos mūžības laikmetos – es vēlētos zināt, ko jūs domājat par šo aizbildināšanos, kas šovakar te bija dzirdama?
Kaut būtu kaut kas, ko es varētu ielikt šajā darbā, lai tas plauktu! Bet ir daži, kas ir gatavi ieguldīt šajā darbā līdzekļus, tomēr atturot paši sevi. Kāpēc neatrodas vairāk tādu, kas darbam atdod paši sevi? - Manuskripts 5. 1883.g. 20.nov. māsas Vaitas svētruna Vispasaules Savienības sesijas noslēdzošajā sapulcē Betlkrīkā, Mičiganas štatā. 334

Lapa kopā 368 PrevNext