„Pateicieties vienmēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus
Kristus Vārdā. Un esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā” Efeziešiem
5:20-21.
Cik daudz bēdu, nelaimju un sāpju tiktu aiztaupīts, ja cilvēki
turpinātu parādīt viens otram tādu pat cieņu, uzmanību, kā arī atzinību,
un ievītu dzīvē tik pat daudz laipnu vārdu, kā viņi jūtas spiesti darīt
pašu izraudzītā dzīves biedra iegūšanai! Šīs lietas uzturētu dzīvu viņu
mīlestību. Ja vīri un sievas turpinātu veltīt viens otram šīs mazās,
mīlestību uzturošās laipnības, tad viņi viens otra sabiedrībā justos
laimīgi, un uz savām ģimenēm atstātu svētījošu iespaidu. Viņiem pašiem
būtu sava laimes pasaule, un viņi nevēlētos iziet no šīs pasaules, lai
meklētu sev citu aizraušanos vai jaunu mīlas priekšmetu…
Ja mūsu ģimenēs sirdis tiktu saglabātas iejūtīgas, ja mēs cēli,
augstsirdīgi un ar cieņu izturētos viens pret otra gaumi un uzskatiem,
ja sieva meklētu izdevību parādīt mīlestību vīram vienkāršos, laipnos
darbos, un vīrs parādītu tādu pat uzmanību un cieņu sievai, tad arī
bērni kļūtu šī gara līdzdalībnieki. Šis iespaids pārņemtu visu māju, un
kāda nelaimes straume būtu novērsta no ģimenes! Vīri neietu laimi meklēt
ārpus mājas, un sievas nealktu pēc mīlestības un nezaudētu drosmi un
pašcieņu, un nekļūtu par invalīdiem uz visu mūžu. Mums dots tikai viens
dzīves laiks, un ar pašsavaldīšanos, uzmanību un neatlaidīgām pūlēm to
var padarīt panesamu, patīkamu un pat laimīgu.
Visiem cilvēkiem, kas savieno savas dzīves, vajadzētu censties
vienam otru padarīt tik laimīgu, cik vien tas iespējams. Ko mēs
vērtējam, to mēs cenšamies saglabāt un, ja varam, padarīt vēl vērtīgāku.
Laulības līgumā vīri un sievas noslēguši svarīgu darījumu, izdarījuši
ieguldījumu visam dzīves laikam, un viņiem vajadzētu atdot visus spēkus
savu nepateicīgo un īgno vārdu savaldīšanai, pat daudz centīgāk, kā viņi
to darīja pirms laulībām, jo tagad viņu likteņi kā vīram un sievai,
savienoti uz visu mūžu un viņu vērtība nosakāma tieši proporcionāli
neatlaidīgajām pūlēm, kuras tie veltī tās mīlestības pasargāšanai, pēc
kuras viņi tā tiecās un ko tik augsti vērtēja pirms laulībām. - Vēstule
27. 1872.g. 22.nov., brālim Bartonam, kādam draudzes loceklim
Sanfrancisko, Kalifornijas štats.
[336]
