„Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam” Romiešiem 12:11.
Lielākā vai mazākā mērā Dieva kalpi veikala lietās spiesti
saistīties ar pasauli, tomēr viņiem jāpērk un jāpārdod, apzinoties, ka
Dievs viņus vēro. Nedrīkst lietot nepareizus svarus vai viltīgus
atsvarus, jo tādas lietas Kungam ir negantība. Visās veikala darīšanās
kristietis būs tieši tāds, kā viņš vēlētos, lai viņa brālis par to domā.
Viņa rīcība balstās uz stingriem pamatlikumiem. Viņš nekrāps, tāpēc
viņam nav nekā, ko slēpt, nekā, ko nevajadzīgi ieteikt. Viņu drīkst
kritizēt, drīkst pārbaudīt, tomēr viņa nelokāmais godīgums mirdzēs kā
tīrs zelts. Viņš ir par svētību visiem, ar ko saskaras, jo viņa vārdiem
var uzticēties. Viņš ir cilvēks, kas necentīsies izmantot savu tuvāko
nezināšanu vai to kļūdīšanos. Viņš dara labu visiem, un viņa līdzcilvēki
uzticas viņa padomam…
Patiesi godīgs cilvēks nekad sava maka pildīšanai neizmantos citu
cilvēku vājības vai nezināšanu. Savai pārdodamai mantai viņš ņems tai
atbilstošu samaksu. Ja viņa pārdodamajam priekšmetam ir kāds defekts,
viņš to vaļsirdīgi pateiks savam brālim vai kaimiņam, kaut arī tāda
rīcība varētu kaitēt viņa finansiālajām interesēm. Pie visstingrākā
godīguma principiem jāturas visās dzīves sīkajās lietās. Tādi principi
nevalda pasaulē, jo sātans – viltnieks, melis un apspiedējs – ir kungs
pār saviem pavalstniekiem, kas viņam paklausa un īsteno viņa nodomus.
Bet kristieši kalpo savādākam Kungam, un viņu darbiem jānorisinās Dievā,
nesagaidot savtīgo peļņu. Novēršanos no pilnīga godīguma veikala lietās
daži var uzskatīt par mazsvarīgu lietu, tomēr, mūsu Pestītājs tā uz to
neskatās. Viņa vārdi attiecībā uz šo jautājumu ir skaidri un
nepārprotami: „Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir
uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir
netaisns” Lūk.16:10.
Šodien kristīgā pasaulē krāpšana tiek praktizēta briesmīgos apmēros.
Ļaudīm, kas tur Dieva baušļus, jārāda, ka viņi stāv pāri visām šīm
lietām. Negodīga rīcības, kas aptraipa cilvēku savstarpējās attiecības,
nekad un nekur nedrīkst atklāties pie tiem, kas saka, ka tic tagadējai
patiesībai. - Vēstule 3. 1878.g. 24. nov. Brālim O., kas bija nodevies
apšaubāmiem veikalnieciskiem paņēmieniem.
338
