Kad strādnieku dvēselēs pastāvīgi mājos Kristus, kad būs nonāvēta visa savtība, kad nebūs nekādas sāncensības, nekādas cīņas par augstāko varu, kad valdīs vienība, kad tie svētosies tādā mērā, ka būs redzama un jūtama savstarpēja mīlestība, tad pār tiem nāks Svētā Gara žēlastības straumes tikpat droši, cik drošs ir Dieva apsolījums, kas nepievils ne vismazākā sīkumā. Bet, ja tiek noniecināts citu darbs, lai parādītos savs pārākums, tad tas rāda, ka šādu strādnieku pūles nenes tās iezīmes, kādas būtu vajadzīgas. Dievs nevar tos svētīt. — 1SM, 175. (1896)
Ja mēs lielajā Kunga dienā vēlamies būt kopā ar Kristu kā mūsu patvērumu un aizsargtorni, tad ir nepieciešams atstāt visu skaudību un visu tiekšanos pēc pārākuma. Mums pilnībā jāiznīcina šo nesvēto tieksmju saknes, lai tās no jauna neparādītos mūsu dzīvē. Mums visā pilnībā jānostājas Kunga pusē. — TDG, 258. (1903) [191]
Lai kristieši noliek visus strīdus un nododas Dievam pazudušo glābšanai. Lai viņi ticībā pieprasa apsolītās svētības, tad arī tās saņems. — 8T, 21. (1904)
