Man rādīja: ja Dieva ļaudis no savas puses nemaz nepūlēsies, bet gaidīs, lai pār tiem nāk atspirgšana un atņem visu nepareizo, izlabojot kļūdas; ja viņi šķīstīšanos no katra miesas un gara traipa un derīgumu piedalīties trešā eņģeļa vēsts spēcīgajā saucienā darīs atkarīgu no šī atspirdzinājuma, tad tie tiks atrasti par viegliem. — 1T, 619. (1867)
Vai mēs ceram redzēt atmodušos visu draudzi? Tāds laiks nekad nepienāks. Draudzē ir personas, kas nav atgriezušās un kas neapvienosies sirsnīgās, uzvarošās lūgšanās. Darbs mums jāuzsāk katram atsevišķi. Mums vairāk jālūdz un mazāk jārunā. — 1SM, 122. (1887)
Mēs varam būt droši, ka, izlejoties Svētajam Garam, ļaudis, kas nepieņēma un necienīja agro lietu, neredzēs vai nesapratīs arī vēlā lietus vērtību. — TM, 399. (1896)
Vienīgi tie, kas dzīvē īstenos jau esošo gaismu, saņems lielāku gaismu. Ja mēs ikdienas neiesim uz priekšu praktiskā kristīgo īpašību pielietošanā, tad nepazīsim Svētā Gara parādīšanos vēlajā lietū. [196] Tas varbūt nāks pār cilvēku sirdīm visapkārt ap mums, bet mēs to neredzēsim un nesaņemsim. — TM, 507. (1897)
Tie, kas nepieliek izšķirošas pūles, bet vienkārši cer, ka Svētais Gars tos novedīs pie rīcības, aizies bojā tumsā. Jūs nedrīkstat tā sēdēt un neko nedarīt Dieva darbā. — ChS, 228. (1903) [197]
