Kristīgās pasaules ticību Bībelei lielā mērā grauj skepticisms un tā saucamā zinātne. Maldi un dažādas teikas tiek pieņemtas ar prieku, jo tās ļauj izpatikt sev un nerada satraukumu, tās cilvēku apziņā neatstāj vietu Dievam. Ļaudis saka: "Rīt būs tāpat kā šodien un vēl labāk". Bet šīs neticības un bezdievīgo prieku juceklī ir dzirdama erceņģeļa balss un Dieva bazūne. (..)
Kad mūsu pasaulē viss būs pakļauts egoistiskiem centieniem un peļņas kārei, Jēzus nāks kā zaglis naktī. — Ms, 15b, 1886.
Kad tie, kas saucas Dieva ļaudis, apvienosies ar pasauli, dzīvos tāpat kā pasaule un piebiedrosies aizliegtās izpriecās, kad pasaules greznība kļūs par draudzes greznību, kad skanēs kāzu zvani un visi daudzus gadus uz priekšu paredzēs vispārēju labklājību, tad pēkšņi, kā zibens no skaidrām debesīm, pienāks gals visām viņu spožajām izredzēm un maldīgajām cerībām. — GC, 338., 339. (1911)
