Kad filozofiskie prāta slēdzieni būs apklusinājuši bailes no Dieva soda, kad reliģijas mācītāji būs pasludinājuši mieru un labklājību uz ilgiem laikiem un pasaule nodosies saviem laicīgajiem darbiem un izpriecām, stādīšanai un namu celšanai, ēšanai un precību pasākumiem, atmetot Dieva brīdinājumus un izsmejot Viņa vēstnešus, — tad piepeši pār viņiem nāks samaitāšana, un tie neizbēgs. — PP, 104. (1890)
Bezdievīgajiem Dieva diena pienāks pēkšņi, lai tā nāktu kad nākdama. Kad dzīve ritēs tālāk savā parastajā gaitā, kad cilvēki nodosies izpriecām, laicīgiem darbiem, tirdzniecībai un naudas pelnīšanai, kad [234] reliģiskie vadoņi cildinās pasaules attīstību un izglītību un ļaudis būs iemidzināti viltus drošībā — tad, kā neapsargātā mājā pusnaktī ierodas zaglis, pār bezrūpīgajiem un bezdievīgajiem pēkšņi nāks bojāeja, "un tie neizbēgs". (1. Tes. 5:3) — GC, 38. (1911)
