Katrs atpestītais sapratīs savas dzīves laikā notikušo eņģeļu kalpošanu. Ak, kas tā būs par iespaidīgu sarunu ar eņģeli, kas to sargāja no pirmajiem dzīves brīžiem, kas modri sekoja viņa soļiem un apsedza galvu briesmu dienā, kas bija ar viņu kopā nāves ēnas ielejā, kas atzīmēja viņa dusas vietu un pirmais apsveica augšāmcelšanās rītā! No šī eņģeļa tas mācīsies dievišķās starpniecības vēsturi atsevišķu cilvēku dzīvē un Debesu līdzdalību ikvienā cilvēces labklājībai veiktajā pasākumā. — Ed, 305. (1903)
No kādām redzamām un neredzamām briesmām mūs ir izglābusi eņģeļu iejaukšanās, mēs tā arī neuzzināsim, līdz mūžības gaismā redzēsim Dieva apsardzības ceļus. — DA, 240. (1898)
Mīlestība un līksmība, kuru pats Dievs ir ielicis katrā dvēselē, tur atklāsies vispatiesākajā un jaukākajā [299] veidā. Šķīstas attiecības ar svētām būtnēm, harmoniska, sabiedriska dzīve ar svētlaimīgajiem eņģeļiem un visu laikmetu uzticīgajiem, kas savas drēbes mazgājuši un balinājuši Jēra asinīs, svētās saites, kas Debesu saimi atkal savienos ar ģimeni virs zemes (Ef. 3:15) — tas viss vēl vairāk papildinās atpestīto laimi. — GC, 677. (1911)
